Sociālā uzņēmējdarbība – tas ir britu magnāts Ričards Brensons plus žēlsirdības simbols māte Terēze, tā šī uzņēmējdarbības veida būtību ilustrēja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande, trešdien sapulcinot jomas interesentus Liepājā.

Aicinājumam piedalīties diskusijā un ideju ģenerēšanā par sociālo uzņēmējdarbību bija atsaukušies apmēram 25 cilvēki, to vidū gan uzņēmēji, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, arī daži pašvaldības darbinieki, un arī individuāli interesenti. Lielākoties pārstāvēta Liepāja, bet bija klāt arī pa grobiņniekam, rucavniekam, gaviezniekam, saldeniekam un rīdziniekam.

LSUA mērķis, organizējot šo tikšanos, bija skaidrot sociālās uzņēmējdarbības būtību un popularizēt to. Tikšanās dalībnieki sasēdināti pie pieciem galdiem, pie katra galda pa pieciem, pa sešiem cilvēkiem. Katra grupiņa mudināta sākt sarunas, atbildot uz noteiktiem jautājumiem. Pēc dažu minūšu ”prāta vētras” galdi jāmaina – tāpat kā atbildamie un diskutējamie jautājumi: kas vajadzīgs, lai sāktu sociālo uzņēmējdarbību? Ko Liepājā sociālais uzņēmums varētu darīt? Ko pašvaldība varētu piedāvāt, vai kāds atbalsts būtu nepieciešams no pašvaldības? Kādas sadarbības attīstīt?

Nevalstiskās organizācijas meklē, kā attīstīt savu darbību, piesaistīt līdzekļus; ko būtu iespējams mainīt – atzina Vācu – latviešu tikšanās centra pārstāves Dina Frickausa un Taisija Hristoļubova. ”Paplašināmies, skatāmies sociālās uzņēmējdarbības virzienā,” atzina Karosta glābšanas biedrības pārstāve Lāsma Rusgailo. Bet, piemēram, Kārlis Kapūns iepriekš ir strādājis ražošanā, bet pašreiz apsver domu dibināt ģimenes uzņēmumu, un varbūt tas varētu būt sociālais uzņēmums. Kopīgās sarunās izkristalizējās – nav daudz zināms par to, kas īsti ir sociālais uzņēmums, kāda tā būtība vai priekšrocība.

Lai sāktu sociālo uzņēmējdarbību, pirmām kārtām vajadzīgas zināšanas. Iesācējiem derētu mentoru padoms, pašvaldības atbalsts – gan informatīva platgorma, gan finansējums mazo un vidējo uzņēmumu konkursā, gan projektu konkursā piešķirts līdzfinansējums,  nodokļu atlaides, palīdzība ar telpām; definētas prioritātes – kas ir svarīgākais pašvaldības iedzīvotājiem, kurā virzienā sociālajiem uzņēmējiem attīstīt darbību? Tā sprieda ļaudis sarunās pie galdiņiem.

Sociālais uzņēmums vienlaikus ”ar vienu kāju stingri stāv biznesa pasaulē, ar otru kāju – sociālās misijas laukā”; un tam ”simtprocentīgi ir sociāli mērķi un simtprocentīgi tas ir bizness,” skaidroja M. Ūlande. Atšķirība ir tā, ka firma peļņu drīkst ieguldīt tikai jomas attīstībā; uzņēmums var saņemt atsevišķus nodokļu atvieglojumus un arī atbalstu no finanšu attīstības institūcijas ”Altum”. Taču M. Ūlande gaisināja mītus – nav tā, ka sociālajam uzņēmumam obligāti jākalpo bez maksas, un tas nav ”lūzeru bizness” – tas var darboties jebkurā jomā, tas var būt gan mazs, gan liels.

Liepājā, pēc Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistra datiem, darbojas tikai daži sociālie uzņēmumi, bet Latvijā kopumā aktīvi ir 95. Sociālās uzņēmējdarbības asociācija izvirzījusi trīs šīs jomas vēstnieces pilsētā – tās ir Jana Petrenko, Andra Strautiņa un Tatjana Tarāsova, kurām arī interesenti var jautāt padomu.