Liepājas SEZ pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe norāda, ka Esbjergas ostai ir pieredze atkrastes vējparku attīstībā, savukārt Liepājas osta ir līderis Baltijas jūras reģiona lauksaimniecības beramkravu loģistikā.

Abas puses apņēmušās stiprināt sadarbību jūras vēja enerģijas nozarē un graudu loģistikā.

Esbjergas ostai esot liela pieredze vēja parku atbalsta bāzes izveidē, bet Liepājas SEZ pārvalde ieinteresēta attīstīt priekšostu kā atbalsta centru atkrastes vējparkiem Baltijas jūras austrumu daļā.

Esbjergas ostas izpilddirektors norādījis, ka vēja enerģijas atbalsta bāzes izveide ir ļoti augošs bizness: “Pieredze rāda, ka arī konstrukcijas kļūst aizvien lielākas, līdz ar to nepieciešama vieta, kur pirms uzstādīšanas jūrā var uzglabāt, piemēram, turbīnas, kas sver vairāk nekā 1000 tonnu. Tās ir lielas detaļas. Mastu augstums tagad ir aptuveni 100 metri, bet būs 200 metri.

Ļoti gari, tāpēc vajag daudz vietas, kur ar tiem darboties. Liepājā tam ir vieta, un izskatās daudzsološi.”

Vēja nozares konferencē Liepājas projektu atzinīgi novērtējis Eiropas vadošās vēja nozares asociācijas “WindEurope” vadītājs Džailss Diksons, uzslavējot Liepājas ostas infrastruktūru, kas ir ļoti labvēlīga salīdzinājumā ar citām Baltijas jūras ostām, un arī norādīja, ka Liepājā ir milzīgs potenciāls attīstīties vēja enerģijas nozarē, informē Liepājas SEZ pārstāve.

Jau rakstījām, ka Liepājas SEZ sevi pieteikusi kā atkrastes vēja enerģijas nozares centru Baltijas jūras austrumu reģionā.

Liepājas SEZ pārvaldnieks U. Hmieļevskis skaidro, ka šobrīd nevienā no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostām nav piemērotas infrastruktūras – vismaz 15–20 hektāru teritorijas ar divām 200 metru garām piestātnēm ar augstu nestspēju.

“To saprotot, esam izstrādājuši Liepājas ostas priekšostas attīstības koncepciju, kas paredz 1. kārtā izbūvēt infrastruktūru 39 hektāru platībā. Ir izstrādāts projekta tehniskais risinājums, apzinātas nepieciešamās investīcijas, izstrādāta projekta ieviešanas ceļa karte un laika grafiks,” viņš stāsta.

Šāda projekta īstenošanai būtu nepieciešami četri gadi.

Par Liepājas SEZ piedāvātajām iespējām esot arī aktīva interese no vēja nozares ražotājiem.