Uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs” ir nonācis situācijā, ko var pielīdzināt strupceļam, aģentūrai LETA savu viedokli pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), ieskicējot divus iespējamos scenārijus par situācijas turpmāko attīstību uzņēmumā.

“Uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs” šodien ir nonācis tādā kā strupceļā. Viena izeja – turpināt šajā pašā veidā strādāt nerentablā darbībā, kas, saprotams, nevar ilgt bezgalīgi. Otrs risinājums – gaidīt valdības pretimnākšanu un izdevīgāku energoresursu cenu politiku, bet tad jāsaprot, ka arī valdība grib pretī redzējumu, kādas investīcijas tiks ieguldītas energoefektivitātē un modernizācijā, lai paplašinātu sortimentu. Bez tā būs neiespējami noturēties tirgos,” atzina Sesks.

Liepājas pašvaldība uztur sakarus ar uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” vadību, taču pašvaldības rīcībā nav tādu sviru, kas varētu būtiski ietekmēt situāciju. “Te ir vajadzīgi nopietni kompleksi lēmumi, kas turklāt jāsaskaņo ar Eiropas Savienību,” norādīja Liepājas mērs.

Liepājas pašvaldībai ir bijusi iespēja iepazīties ar uzņēmuma izstrādāto tālākās darbības biznesa plānu, kurā detalizēti aprakstītas uzņēmuma ražošanas iekārtas un sasniedzamās maksimālās jaudas, analizēti izejmateriālu, energoresursu un produkcijas noieta tirgi. Tāpat biznesa plānā apskatītas modernizācijas un energoefektivitātes iespējas uzņēmumā. Tomēr pati galvenā problēma, kā norādīja Sesks, ir tā, ka tomēr nav īstas skaidrības par to, kur produkciju realizēt.

“Labi zinām, kas notiek starptautiskajos noieta tirgos, kuros arvien agresīvāk nāk iekšā Ķīnas metalurģijas produkcija, kam savā zemē pieprasījums ir mazinājies. Ķīna ir pasaulē lielākais tērauda ražotājs, bet tam ir ekonomiskās problēmas savās mājās. Ķīnas tērauds – pārsvarā no valstij piederošām rūpnīcām – Eiropā tiek pārdots par cenu, kas zemāka par pašizmaksu,” vienu no globālajām metalurģijas nozares tendencēm ieskicēja Sesks.

“Produkcijas noieta stāvoklis pasaulē ir slikts, un daudzi uzņēmumi Eiropā samazina vai pat uz laiku apstādina savas ražošanas jaudas. Sagaidāms, ka vājākos spēlētājus tirgus izstums, taču paredzams, ka situācija varētu uzlaboties pavasarī, kad pēc ziemas Eiropā atsāksies būvniecība. Cerības, iespējams, varam saistīt ar ASV tirgu, kas varētu atvērties 2018.gadā,” pieļāva Liepājas mērs.

“Liepājai būtu svarīgi, lai uzņēmums strādātu un dotu pienesumu visai Latvijas tautsaimniecībai. Turklāt ne tikai tā, kā šobrīd, bet izmantojot visus resursus, kas ir tā rīcībā. Lielākā daļa no rūpnīcas teritorijām šobrīd stāv dīkstāvē – arī modernā elektrokausēšanas krāsns. Pat ja metalurgam visas tās teritorijas nav nepieciešamas, tad pilsētā ir labs piemērs ar bijušo gaļas kombinātu. Šodien šī bijušā kombināta vietā izveidojies mūsdienīgs biznesa centrs ar 13 Skandināvijas uzņēmumiem. Tas arī ir viens no ceļiem, ko var attīstīt, – brīvajās teritorijās veidojot metālapstrādes klāsterus,” piebilda Sesks.