Sestdiena, 12. jūnijs Nora, Lenora, Ija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

SEZ pievienotā vērtība – attīstības projekti

SEZ pievienotā vērtība – attīstības projekti
11.04.2008 18:24

0

Atslēgvārdi

Pēc provizoriskiem datiem Liepājas SEZ pērno gadu ir noslēgusi ar pozitīvu pieaugumu lielākajā daļā rādītāju. Un, lai gan šis gads Speciālajā ekonomiskajā zonā sākās ar nepatīkamu jaunumu – britu kompānija slēdza savus uzņēmumus Liepājā, SEZ pārvaldē valda pārliecība, ka izaugsme turpināsies, jo SEZ uzņēmumu rindas atkal papildinās. Bez tam veiksmīgi tiek īstenoti vairāki lieli projekti.

Vieni aiziet, citi nāk vietā

Līdz 2008.gada 1.janvārim Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējdarbības statusā darbojās 37 uzņēmumi. Pērn SEZ uzņēmuma statusu saņēma trīs uzņēmējsabiedrības – “Habia cable Latvia”, “Baltic Bunkering Company”, kā arī statusu atjaunoja “Hidrolats”. SIA “Hidrolats” no statusa atteicās 2005.gadā, jo nespēja pildīt toreiz spēkā esošo nosacījumu par eksporta apjomu 80 procentu apmērā. Bet pašlaik nodokļu atlaides piesaistītas investīcijām, nevis eksportam.

Savukārt SEZ uzņēmums “Plus Process Liepāja” pagājušā gada pirmajā pusē mainīja savu nosaukumu uz “AE partner” un atteicās no SEZ uzņēmējsabiedrības statusa.

Pērn SEZ uzņēmumos kopumā vidēji bija nodarbināts 2541 strādājošais, kas ir par 344 darba vietām vairāk nekā 2006.gadā. Te gan jāpiebilst, ka palielinājums pamatā saistīts ar uzņēmuma “IG Latvia” darba vietu skaita pieaugumu pērn par 308 darbiniekiem. Bet šā gada sākumā uzņēmuma devums, kas ievērojami uzlaboja SEZ kopējos rādītājus gan darbinieku skaita, gan investīciju apjoma ziņā, jau vairs nav aktuāls. Kā zināms, martā britu kompānija slēdza savus uzņēmumus “IG Latvia” un “Balt IG” Liepājā un rajonā, tādējādi pēc SEZ datiem šajās ražotnēs darbu zaudēja ap 500 cilvēku.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš atzīst šo uzņēmumu zaudējumu par lielāko pēdējā laika neveiksmi, bet vērtē to pragmatiski. “Jā, tā ir neveiksme, bet ne jau viss var būt tikai absolūtā veiksme. Galu galā ne tikai mūsu valstī ir veiksmes un neveiksmes, tā pasaulē notiek. Toties varēsim rūpīgi izvērtēt situāciju teritorijā, kur bija paredzēta britu kompānijas jaunās ražotnes būvniecība. Kopš SIA “Liepājas ūdens” ieguldīja ļoti lielus līdzekļus komunikāciju tīklos, tagad mums ir daudz vienkāršāk runāt ar potenciālajiem nomniekiem.”

Pārvaldnieks priecājas, ka SEZ statusu turpina saņemt jauni uzņēmumi, tādējādi darbavietu skaits atkal palielinās. SEZ statuss šogad jau piešķirts pirmajam uzņēmumam –  metālapstrādes SIA “Trelleborg Wheel Systems Liepaja”. Uzņēmums 2008.gadā sola ieguldīt 2, 47 miljonus eiro.

Zviedrijas kompānijas “Trelleborg” ražotne pašreiz top biznesa centra teritorijā Kapsēdes ielā, te gatavos lauksaimniecības mašīnu rezerves daļas. Ir uzbūvēts ražošanas ceha korpuss vairāk nekā 11000 kvadrātmetru platībā, ēkā notiek apdares un siltināšanas darbi. Ražotni, kurā būs aptuveni 70 jaunu darbavietu, plānots atvērt šā gada otrajā pusē. Liepājas biznesa centrā, kas atrodas bijušā Gaļas kombināta teritorijā, savas ražotnes izvieto arvien vairāk uzņēmumu, galvenokārt ar Skandināvijas valstu kapitālu. “Liepājas biznesa centru bijušajā Gaļas kombināta vietā varam uzskatīt par veiksmīgu projektu, kur sagrautās rūpnīcas vietā rodas arvien jaunas, modernas ražotnes,” slavē G.Krieviņš.

Par vēl vienu veiksmīgu projektu viņš uzskata Satiksmes ielas izveidi, kur cita pēc citas tiek būvētas automobiļu kompāniju pārstāvniecības. “Šeit attaisnojās tas, ka pašvaldība vispirms ieguldīja līdzekļus infrastruktūras izveidei, tagad ir redzama ieguldījumu atdeve,” saka G.Krieviņš.

Svarīgi, ka SEZ uzņēmumos pērn pieaugusi vidējā alga. 2007.gadā vidējā bruto alga SEZ uzņēmumos bija 321,28 lati, kas ir par 50,89 latiem vairāk nekā 2006.gadā. Tomēr jāatzīst, ka vidējā alga nav liela, turklāt atalgojums dažādos uzņēmumos un dažāda līmeņa strādājošajiem ir ļoti atšķirīgs – no 128 latiem līdz 1370 latiem mēnesī.

Osta gaida pārmaiņas

Pēc SEZ uzņēmumu sniegtajām ziņām 2007.gadā kopējais neto apgrozījums sasniedza 111,714 miljonus latu, kas ir par 26,754 miljoniem latu vairāk nekā 2006.gadā. Pērn gandrīz puse – 48,68 procenti – neto apgrozījuma bijis eksports (54,387 miljoni latu). Galvenās SEZ uzņēmumu eksporta valstis ir Dānija, Zviedrija, Lielbritānija, Vācija, Lietuva, Krievija u.c.

Kopumā visi SEZ uzņēmumi no savas darbības sākuma SEZ statusā ir veikuši ieguldījumus 96,26 miljonu latu apmērā, no tā pērn – 6,92 miljoni latu.

SEZ aktīvākā daļa joprojām ir osta, jau vairākus gadus tur stabili darbojas 16 stividorkompānijas, 11 kuģu aģentūras, ekspeditori, brokeri un citi ostas pakalpojumu sniedzēji.

Kopumā pērn Liepājas ostā kravu apgrozījums sasniedza 4,039 miljonus tonnu, no tām gandrīz puse – beramkravas. Nosūtīto un saņemto kravu proporcijas 2007.gadā ir palikušas iepriekšējā gada līmenī. Tas liecina par preču plūsmu austrumu – rietumu virzienā, bet austrumu patēriņa tirgus acīmredzot vēl nespēj maksāt par rietumu precēm.

Kā uzskata Liepājas SEZ pārvaldnieks: lai turpinātos ostas izaugsme un būtu iespējams palielināt kravu apjomu, ostā jāveic infrastruktūras uzlabojumi, jo pašreizējā veidolā tā jau sasniegusi savu iespēju griestus. Tāpēc arī intensīvi tiek strādāts pie ostas infrastruktūras projektiem, un izņēmums šajā ziņā nebija arī 2007.gads.

Turpinās apjomīgi projekti

Par svarīgāko SEZ pārvaldnieks uzskata Liepājas ostas padziļināšanas projektu, pie kā pārvalde strādāja 2007.gadā un kurš turpināsies arī šogad. Ostu plānots padziļināt no 10,5 metriem līdz 12,5 metriem. Pēc padziļināšanas Liepājas ostā varēs ienākt “Panamax” un “Handymax” tipa kuģi, tas ļaus palielināt kravu apgrozījumu. Šim projektam plānots piesaistīt apjomīgus ES struktūrfondu līdzekļus, nepieciešams arī pašvaldības un valsts finansējums. Paralēli tam norit transporta sistēmas sakārtošana – dzelzceļš, autoceļš.

“Liepājas SEZ pārvalde 2007.gadā strādāja pie ostas padziļināšanas projekta tehniskajiem aprēķiniem. Aprīļa beigās vai maija sākumā plānojam iesniegt dokumentus Satiksmes ministrijā, pēc izvērtēšanas process varēs turpināties,” stāsta G.Krieviņš. “Bez tam, noslēdzot 2007.gadu, tika pabeigta Liepājas ostas jaunā dzelzceļa pievadceļa un Ziemeļu parka izbūve. Jauno dzelzceļa atzaru nodevām ekspluatācijā šā gada sākumā. Turklāt paredzēta arī ostas auto pievadceļa otrās kārtas būvniecība. 2007.gadā ostā būtisks notikums ir arī tas, ka mēs pēc ilga laika esam sākuši runāt par konteinervilcieniem no Liepājas uz Krieviju. Domāju, ka šī ideja ir ļoti veiksmīga.”

SEZ pārvaldnieks uzskata, ka tieši pērnais gads bijis pirmais, kad ostas infrastruktūras sakārtošanai reāli sākti apgūt ES struktūrfondu līdzekļi. Jau minētais dzelzceļa atzars bija viens no projektiem, kur piesaistīta Eiropas nauda.

Ieskicējot ostas perspektīvu, G.Krieviņš ir optimistiski noskaņots: “Infrastruktūras nepilnības līdz šim traucēja ostas attīstībai, bet tagad, kad uz turieni izbūvēts jauns dzelzceļa atzars, ir pilnīgi skaidrs, kā mēs atrisināsim arī ostas padziļināšanu. Kad šie darbi būs pabeigti, kravu apgrozījums, iespējams, pat dubultosies. Tomēr tas nebūt nenozīmēs, ka tādēļ ostas iespējas būs izsmeltas.”

Sāpju bērns – Karostas tilts

Ne tik ātri, kā iedzīvotājiem gribētos, veicas ar sagrautā Karostas tilta atjaunošanu. Kamēr tilts nedarbojas, Ziemeļu gala iemītniekiem ir ļoti apgrūtināta nokļūšana pilsētas centrā un atpakaļ mājās. Bet tilta atdzimšanu ātrāk par nākošā gada vidu SEZ pārvaldnieks nesola.

“Tehnisku iemeslu dēļ neizdevās uzsākt konkursa izsludināšanu 2007.gadā, bet mēs uzskatām, ka lielākais darbs pērn tomēr tika paveikts.

Pēc avārijas bija jāveic vesela virkne procedūru, jāizpilda dažādas ES prasības, lai saņemtu finansējumu, tā ka projektam ir jābūt gatavam šā gada maijā. Kad projekts būs apstiprināts visās nepieciešamajās instancēs, tad varēsim organizēt sarunu procedūru ar būvniekiem par būves cenu, jo bez projekta nevaram nonākt pie cenas. Tad arī būvnieki aktīvi ķersies pie darba. Domāju, ka tilts varētu būt gatavs 2009.gada vidū,” skaidro amatpersona.

Kāds labums no SEZ?

G.Krieviņš ir gatavs atbildēt arī uz tradicionālo jautājumu “Kāds tad īsti no Liepājas SEZ ir labums vienkāršajam liepājniekam?”, kas regulāri no iedzīvotāju puses izskan šo 11 gadu laikā, kopš Speciālā ekonomiskā zona darbojas mūsu pilsētā.

“Vislabāk tas redzams tajās vietās, kur iepriekš nekas nenotika, bija pamestas teritorijas, bet tagad tur rodas jaunas ražotnes. Tas pilsētai ir galvenais pozitīvais ieguvums,” saka SEZ pārvaldnieks. “Rodas jaunas darbavietas. Manuprāt,  jo vairāk Liepājā uzņēmumu ienāk, jo arī iedzīvotājiem ir lielākas iespējas izvēlēties. Bez tam, kaut arī ir SEZ uzņēmumiem ir nodokļu atlaides, pašvaldība vienalga iegūst, jo sociālā nodokļa un darba algas nodokļa ziņā atlaides nav paredzētas arī SEZ uzņēmumiem. Tas nozīmē: jo vairāk cilvēku uzņēmumos strādā, jo vairāk arī pašvaldības budžets pildās un šo naudu iespējams izlietot pilsētas sakārtošanai.”

“Tomēr man šķiet, ka ne vienmēr visu var izmērīt naudā. Galvenais sasniegums ir plašākas iespējas jebkuram liepājniekam. Kā arī sakārtota infrastruktūra un jebkurā gadījumā katrs tāds uzlabojums dod rezultātus,” tā uzskata G.Krieviņš.

Uzziņai

Likums par Liepājas Speciālo ekonomisko zonu tika pieņemts 1997.gada martā. Tā mērķis bija pēc iespējas ātrāk piemērot civilām un tautsaimniecības prasībām bijušo karabāzi, kas aizņēma trešdaļu pilsētas, un arī ostu, kas bija karabāzes sastāvdaļa. Pašlaik SEZ aizņem divas trešdaļas no pilsētas teritorijas, tās kopplatība ir apmēram 3,5 tūkstoši hektāru.

LSEZ uzņēmumi, kas veikuši lielākās investīcijas 2007.gadā
Uzņēmējsabiedrība       Veiktās investīcijas (milj.Ls)
SIA “Baltic Transshipment Center”        1,288
SIA “Pumac Liepaja”    1,156
AS “Liepājas osta LM” 0,56
SIA “J.J.Stainless”        0,552

LSEZ uzņēmumi, kam lielākais ostas kravu apgrozījums 2007.gadā
Uzņēmējsabiedrība       Pārkraušanas apjoms (tūkst. tonnu)
AS “Liepājas osta LM” 1220,48
SIA “TransWide Service”         687,50
SIA “DG Termināls”     364,78
SIA “Baltic Transshipment Center”        317,19
AS “Laskana”   275,28
AS “Piemare”   259,00

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Osta ir Liepājas SEZ aktīvākā daļa, bet tās izaugsmei nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūras sakārtošanā.

SEZ statuss šogad jau piešķirts pirmajam uzņēmumam –  metālapstrādes SIA “Trelleborg Wheel Systems Liepaja”, kuras jaunais korpuss pašlaik top Liepājas biznesa centra teritorijā.

Liepājas biznesa centrā darbojas arī Zviedrijas uzņēmums “Interspiro”, kas gatavo elpošanas ierīces.

Uzņēmumā “Baltic Rim” ražo augstas izturības plastmasas detaļas un paplašina ražošanu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz