SIA ”Liepājas enerģija” vadība – valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs un valdes loceklis Andris Štāls – tiekoties ar Latvijas siltumuzņēmumu asociācijs izpilddirektoru Andri Akermani pārrunāja svarīgus ar siltumražošanu saistītus jautājumus. Kā viens no svarīgākajiem šobrīd ir energoresursu cenu pieaugums, kas vistiešāk ietekmē siltumražošanas izmaksas un tarifu. Andris Akermanis norādīja, ka ir gandrīz neiespējami cīnīties pret gāzes cenu straujo kāpumu. Turklāt gada nogalē beidzas līgums, kas nosaka gāzes cenas regulēšanas sistēmu un ir grūti prognozēt, kas notiks tālāk.

Akermanis arī norādīja, ka būtu utopiski cerēt, ka cenas nepieaugs vai pat samazināsies. Vienīgais risinājums ir siltumenerģijas taupīšanas pasākumi un modernu tehnoloģiju ieviešana. Kā piemēru LSUA izpilddirektors minēja a/s ”Rīgas siltums”. Modernizācija, jaunu tehnoloģiju ieviešana un namu aprīkošanu ar ISM a/s ”Rīgas siltums” uzsāka aptuveni pirms 10 gadiem, izmantojot visai nežēlīgu virzību uz mērķi. Rezultāti ir redzami tikai šobrīd.

LSUA izpilddirektors un SIA ”Liepājas enerģija” vadība pārrunāja arī jaunās koģenerācijas stacijas ieceri Liepājā. Abas puses bija viensprātis, ka ļoti rūpīgi jāizvērtē visi varianti. Svarīgi ir izvēlēties ekonomiski izdevīgāko kurināmo, taču šodien neviens nespēj pateikt, kurš tas būtu. Anatolijs Suškovs atzina, ka ”Liepājas enerģijai” tas ir grūts uzdevums, jo kļūdīties nedrīkst. Savi plusi un mīnusi ir gan gāzei, gan biomasai kā kurināmajam siltumražošanā. Gāzes cenas pieaug un pieaugs arī vēl tuvākajā nākotnē, savukārt par biomasu nav vienota viedokļa un nopietnas pieredzes.

No pagājušā gada augusta Viļņā darbojas siltumenerģijas avots, kas tiek darbināts izmantojot biomasu. Kurināmais tiek piegādāts gan no Lietuvas, gan kaimiņvalstīm Latvijas un Baltkrievijas, bet vai kurināmā resursi ir pietiekami un kāda būs to cena nākotnē. Andris Akermanis piekrita, ka biomasa ir vietējais resurss un tas atjaunojas, taču esot atšķirīgi viedokļi par tā resursiem nākotnē. Mežrūpnieki apgalvo, ka biomasa pietiek, par ko gan neesot paŗliecināta Zemkopības ministrija.

Sarunā Andris Akermanis arī norādīja, ka būs grūti risināt siltumražošanas jautājumus valstiskā līmenī, kamēr nebūs skaidri motivēta valsts viedokļa – Nacionālā Enerģētikas stratēģija. Šobrīd MK ir akceptējis Enerģētiks nozares pamatnostādnes, taču tām ir tikai rekomendējošs raksturs. LSUA un Liepājas enerģija pārrunāja arī citus jautājumus un vienojā, ka ”Liepājas enerģija” kļūs par LSUA biedru. Anatolijs Suškovs atzina, ka ir ļoti svarīgi risināt daudzus jautājumus valstiskā līmenī un asociācija  šādu smagu ir uzņēmusies. 

LSUA mērķis ir, pārstāvot biedru intereses, attīstīt centralizēto siltumapgādi un koģenerāciju – ieviest progresīvāko pieredzi, modernu energoefektīvu  tehniku, maksimāli izmantot vietējo kurināmo, attīstīt vietējās siltumtehnikas raźošanu, piedalīties siltumapgādes attīstības plānu, likumdošanas un normatīvo aktu izstrādāšanā. Tādējādi LSUA cīnās arī par energoefektivitātes paaugstināšanu, vides aizsardzību un patērētāju izmaksu samazināšanu.  

Līga Ratniece,
uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants