Smakojošām izejvielām būvēs slēgtu glabātavu
“Mēs tikai vēl mācāmies,” uzņēmuma “Priekules bioenerģija” vadītājs Andris Dzenis saka pēc tam, kad biogāzes rūpnīca šomēnes piedzīvoja tehniskas ķibeles un apkārtējo māju iedzīvotājus nepatīkami pārsteidza stipra smaka.
A. Dzenis stāsta, ka šonedēļ viņš bijis Priekulē: “Jau visus apbraukāju, atvainojos priekulniekiem, esmu gatavs arī pienu nopirkt.” Pēc viņa teiktā, pagājušās nedēļas nogalē no ģeneratora dzinēja izplūdusi visa eļļa, tas noticis iekārtu montētāja, holandiešu firmas “HoSt”, un vācu piegādātājfirmas tehniskas problēmas dēļ. Taču eļļa izlijusi konteinera iekšpusē, tāpēc iedzīvotājiem nekādas problēmas nevarēja rasties. Sliktā smaka, par kuru iedzīvotāji sūdzējušies, nākusi no izejvielas – kūtsmēsliem, putnu mēsliem un skābsiena –, ko dzinēja avārijas dēļ nav varēts izlietot. “Izejvielas mums piegādā pēc grafika, bijām spiesti atstāt klajā laukā.”
Lai līdzīgās situācijās tā vairs nenotiktu, izbūvēs slēgtas glabātavas, sola uzņēmējs.
Par izejvielu iegādi “Priekules bioenerģija” slēdz līgumus ar piegādātājiem. Jau rakstīts, ka uzņēmējs apgalvo: tie ir vietējie. Bet kravas pieņem, reģistrē un tām analīzes veic šim nolūkam izveidots uzņēmums SIA “Priekules siltumtīkli”, kas reģistrēts Rīgā, bet fiziski atrodas turpat zemes gabalā “Nodegu skola”.
“Kravu nāk aizvien vairāk, elektrību ražo arvien vairāk,” stāsta “Priekules siltumtīklu” laborante Dzintra Krūmiņa. Uzņēmumā bez viņas ir darba vietas vēl diviem Priekules novada iedzīvotājiem. Dz. Krūmiņa pastāsta, ka arī biogāzes stacijas būvniecībā strādā novada cilvēki.
Jautāta par smaku, laborante atbild, ka nesen to jutusi, bet nu vairs ne, arī pēdējo pāris nedēļu laikā tā neesot bijusi tāda, kas radītu diskomfortu. “Noregulēs, un būs labi,” priekulniece pārliecināta.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”