Valdība sniegs “sava veida atbalstu” metalurģijas uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs”, šorīt LTV izteicās demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Politiķe nevēlējās konkrētāk skaidrot šo atbalstu, vien sakot, ka sava veida atlaides “KVV Liepājas metalurgs” būs, bet “ar konkrētiem nosacījumiem un garantijām”. Premjere atturējās precizēt, vai minētais nozīmēs, ka valdība šodien lems atlikt “KVV Liepājas metalurgs” 2,7 miljonu eiro maksājumu valstij.

Mūsu interesēs ir, lai “KVV Liepājas metalurgs” strādātu, sacīja politiķe un pauda prieku, ka uzņēmuma krāsnis pašlaik ir iekurinātas.

Kā ziņots, valdība šodien paredzējusi lemt par AS “KVV Liepājas metalurgs” lūgumu atlikt maksājumu Valsts kasei. Uzņēmums ir sagatavojis un iesniedzis valdībai savu biznesa plānu, kuru ir izvērtējuši neatkarīgi auditori, un šodien tas tiks vērtēts valdības sēdē. Visticamāk, lai saņemtu kādu pretimnākšanu no valsts puses, AS “KVV Liepājasmetalurgs” tiks noteikti kādi kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, vakar pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

AS “KVV Liepājas metalurgs” pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču “KVV Liepājasmetalurga” valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka “KVV Liepājas metalurgs” noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei.

Rūpnīca lūgusi atlikt šo maksājumu uz diviem gadiem. “Šī maksājuma atlikšanu esam lūguši jau pirms mēneša, līdz šim notiek tā saskaņošana. Mums lūdza iesniegt biznesa plānu līdz 2030.gadam, tas ir iesniegts un saskaņots ar kreditoriem,” sacīja Talanovs.

Viņš pauda cerību, ka ar Finanšu ministriju un Valsts kasi tiks panākts kompromiss. Talanovs uzsvēra, ka maksājuma neveikšana nekādā veidā neliks valstij zaudēt naudu. “Mums ir ķīla, kas pilnībā sedz visas valsts prasības pret uzņēmumu. Tāpēc ceram, ka izdosies vienoties un atlikt šo maksājumu,” sacīja Talanovs.

“KVV Liepājas metalurga” velmēšanas cehs no 7.janvāra atsācis darbu ar iepriekšējo jaudu – aptuveni 25 000 tonnu produkcijas mēnesī. Lai nodrošinātu šādu ražošanas apjomu, velmētava strādās 24 stundu darba režīmā.

“KVV Liepājas metalurgs” aizvadītā gada pēdējās dienās un šī gada sākumā uz laiku bija pārtraucis ražošanu. Uzņēmumā bija remonta un brīvdienu pārtraukums.

Savulaik par maksātnespējīgu atzītais uzņēmums “Liepājas metalurgs”, ko iegādājās Ukrainas holdinga kompānija “KVV Group”, pēc gandrīz divu gadu dīkstāves darbu atsāka pagājušā gada februārī.

Uzņēmumam pērn neklājās viegli. Vasaras sākumā “KVV Liepājas metalurgs” bija spiests sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošināja konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citās valstīs. Tomēr “KVV Liepājas metalurgs” norāda, ka, par spīti katastrofālajai tirgus situācijai metalurģijas nozarē, uzņēmums pērn spējis ne tikai atsākt ražošanu, bet stabilizēt ražošanas apjomus, optimizēt ražošanas izmaksas un energoresursu patēriņu, efektivizēt pārdošanas procesus. Ir izdevies noslēgt jaunus, ekonomiski izdevīgākus iepirkuma līgumus, kas ļauj lētāk iepirkt izejvielas.

Kaut arī finansiāli “KVV Liepājas metalurgs” aizvadīto gadu noslēdzis ar ievērojamiem zaudējumiem, tomēr pērn veiktās pozitīvās iestrādnes, aktīvais darbs pārdošanā un uzņēmuma darbinieku entuziasms, pēc vadības teiktā, ļaujot cerēt, ka uzņēmums, saņemot arī valsts atbalstu, šogad spēs turpināt darbu smagajos tirgus konjunktūras apstākļos, pārvarēt grūtības un nostiprināt savu vietu tirgū.

Liepājas tiesa 5.janvārī noraidīja SIA “Elme Messer Metalurgs” pieteikumu par “KVV Liepājas metalurga” maksātnespēju. “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Talanovs uzskata, ka tas ir objektīvs spriedums, jo uzņēmums esot maksātspējīgs.

LETA jau ziņoja, ka “KVV Liepājas metalurga” apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro – par dabasgāzi.