“”Liepājas metalurgam” ir praktiski neiespējami zaudēt naudu, ja tas veic visus darījumus – izejvielu iepirkšanu, produktu pārdošanu par tirgus cenām. Taču ir zināms, ka “Liepājas metalurgs” ir nevis pircis vietējos lūžņus, bet vedis tos no citurienes, norēķinoties caur ārzonu kompānijām, ļoti acīmredzamu motīvu dēļ. Arī produktu pārdošana ir organizēta visai savdabīgā veidā,” sacīja Strautiņš.

Viņš norāda, ka “ir jāizbeidz šī muļķīgā brēka” par iespējamo “Liepājas metalurga” darbības pārtraukšanu, tā ir ciniska kampaņa, kuras mērķis ir izspiest nodokļu maksātāju naudu.

“Tā sagādā nevajadzīgu stresu uzņēmuma strādniekiem, visiem liepājniekiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī atņem valdībai laiku svarīgāku jautājumu risināšanai. Jāpiebilst, ka ziņojumā par finanšu situāciju uzņēmumā aprēķinātā ietekme uz ekonomiku hipotētiskajā “Liepājas metalurga” slēgšanas scenārijā izskatās stipri pārspīlēta, bet ir bezjēdzīgi par to diskutēt, jo uzņēmumam nav nekādas nepieciešamības pārtraukt darbu,” uzsvēra Strautiņš.

Jau ziņots, ka valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā “Liepājas metalurga” glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu “Liepājas metalurga” problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

Jau ziņots, ka starptautiskais auditors “Ernst&Young” iesaka sagatavot LM finanšu restrukturizācijas plānu, kas paredzēs arī optimizācijas pasākumus uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanai, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM.

Ņemot vērā LM un ar LM saistīto uzņēmumu tiešo ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ar to saistīto netiešo ietekmi uz pārējām nozarēm, to darbības pārtraukšanas vai sašaurināšanas kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var sasniegt no 1,2% līdz pat 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts ziņojumā.

Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apjomā pret banku “UniCredit”. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

LETA