Kad Ukrainas “KVV Group” sāka atjaunot AS “KVV Liepājas metalurgs” darbību, investora partneri apgalvoja, ka elektroenerģijas cenu tik lielam patērētājam kā Liepājas rūpnīcai ir iespējams samazināt līdz Eiropas tirgus vidējam līmenim, aģentūrai LETA sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs.
Arī valdība vēlāk pieņēma lēmumu par obligātās iepirkuma komponentes
(OIK) atlaides piešķiršanu lielajiem patērētājiem, tomēr šis jautājums
vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju, tādēļ pagaidām no tā nekāda
efekta nav, sacīja Talanovs.

“KVV Group” investēja Liepājas
ražotnē, jo balstījās ne vien uz saviem aprēķiniem, bet arī ticēja
konsultanta “Prudentia”, ministru un maksātnespējas administratora
solījumiem, ka bizness ir dzīvotspējīgs, norādīja Talanovs.

“Mēs kategoriski norobežojamies no spekulācijām par kādiem citiem
rūpnīcas iegādes mērķiem vai korupciju. Tāpat nepamatoti ir izskanējušie
pārmetumi par neveiksmīgu metalurģijas uzņēmuma pārņemšanu Ukrainā.
“KVV Group” atjaunoja uzņēmuma darbību, nodarbināja tajā 2100
darbiniekus, un tas gadu strādāja ar peļņu, taču karadarbība Ukrainas
austrumos šo projektu pārtrauca,” skaidroja Talanovs.

Viņš norāda, ka iepriekšējo īpašnieku sāktā un valsts finansiāli
garantētā rūpnīcas modernizācijas sākšana bija pareizs un nepieciešams
solis, jo nopietni konkurēt ar citiem ražotājiem, izmantojot veco
martena tērauda kausēšanas tehnoloģiju, vairs nebūtu iespējams.

“Tomēr elektrokausēšanas ceha modernizācija nav novesta līdz galam un
bija jāturpina. Tas bija ekonomiski un arī politiski bezatbildīgs solis
– investēt valsts naudu tikai daļā iekārtu, bet pārējo daļu pamest
likteņa varā,” sacīja Talanovs.

Pārdomāta modernizācija, kas ļautu samazināt ražošanas pašizmaksu un
palielinātu produkcijas konkurētspēju, noteikti ir jāturpina, uzskata
Talanovs. “Tieši tāpēc “KVV Liepājas
metalurgs” arī šajā visai tērauda ražošanas nozarei ļoti sarežģītajā
laikā meklē iespējas ieviest jaunas tehnoloģijas. Par vienu no šādām
potenciāli jaunajām tehnoloģijām elektrokausēšanas cehā jau pusgadu
konsultējamies ar “Siemens”,” skaidroja rūpnīcas vadītājs.

Talanovs arī norādīja, ka pēc iekārtu darba apturēšanas rudenī tika
veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pareizu iekārtu
uzglabāšanu dīkstāves laikā, tādēļ ir pārliecināts, ka to darbības
atjaunošanu varēs veikt saskaņā ar visām tehnoloģiskajām prasībām.

“Patlaban elektrokausēšanas cehā strādājošie darbinieki ikdienā
nodarbojas tieši ar iekārtu uzraudzīšanu un uzturēšanu vajadzīgajā
kārtībā. Tomēr tēraudkausēšanas iekārtu darbības atjaunošana būs
atkarīga no elektroenerģijas izmaksām un iespējām tās samazināt. Ja šīs
izmaksas saglabājas pašreizējā līmenī, kausēšana nav ekonomiski
izdevīga,” piebilda Talanovs.

LETA jau ziņoja, ka “KVV Liepājas
metalurgam” līdz šā gada 1.martam jāizstrādā uzņēmuma restrukturizācijas
plāns, pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Valsts
kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Āboliņš stāstīja, ka “KVV Liepājas
metalurgs” joprojām runā par valsts palīdzību elektrības rēķinu
samazināšanā, dzelzceļa tarifiem utt. Taču, pēc Valsts kases
pārvaldnieka teiktā, valsts atbalsta iespējas uzņēmumam ir zināmas,
tāpēc patlaban vienīgais sarunu temats ir par naudas samaksas grafiku.

Nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no “KVV Liepājas metalurga”, valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.

“KVV Liepājas metalurgs” nav
spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā
gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai
Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā
savu saistību nodrošinājumu – Krievijas “Alfa bank” garantiju, kas bija
spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni
eiro.

Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko
uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai “UniCredit”. Valsts
tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī
šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo “KVV Liepājas metalurgs” esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.

Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir
realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs
problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus.

Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot “KVV Liepājas metalurga” saistības pret valsti. “KVV Liepājas
metalurgs” uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība
potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un
piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Ceturtdien, 28.janvārī, “KVV Liepājas metalurgs” uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.