Šobrīd Liepājā valda satraukums par ostas pārvaldības modeļa maiņu. Tāpat cilvēki interesējas par iespējām lidot uz citām valstīm, un arī ceļu stāvoklis Latvijā ir pastāvīga problēma. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits viesojās Liepājā 15. maijā un sniedza intervijas vairākiem plašsaziņas līdzekļiem, arī “Kurzemes Vārdam”.

– Gada sākumā, kad tikāmies reģionālo mediju dienā Ministru kabinetā, nesaņēmu atbildi uz jautājumu, no kurienes radīsies 300 miljoni eiro ceļu sakārtošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Vai tagad ir skaidrs finansējuma avots?

– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir savākusi visu informāciju no reģioniem, kādi ceļi ir vajadzīgi, lai reforma varētu labi notikt. Mēs kā ceļinieki priecājamies par katru eiro, ko mums iedod, un esam gatavi noasfaltēt katru ceļu, kuru mums pasaka. VARAM šo ceļu sarakstu vēl nav oficiāli apstiprinājusi, tāpēc valdībā vēl neesam sākuši lemt, kur šo naudu atrast. Laimīgas sagadīšanās dēļ desmit ceļu posmus, kuri iekļauti šajā sarakstā, jau šogad sāksim remontēt, tai skaitā bēdīgi slaveno Priekule–Vaiņode. Tehniskie projekti tiem jau gatavi, varam ātri apgūt līdzekļus, kurus valdība piešķīrusi.

– Dzirdot par papildu 75 miljoniem eiro, man radās bažas, vai tagad neizšaus visu pulveri un pēc gada atkal Latvijā ceļu būve nebremzēsies līdzekļu trūkuma dēļ?

– Vismaz tāds pats bāzes finansējums, kāds ir šogad, paliek arī nākamgad. Pirms koronavīrusa krīzes mums ar premjeru bija vienošanās, ka nākamajam ir jābūt infrastruktūras gadam, un bija lielāka cerība, ka pieliks papildu līdzekļus ceļiem. Nākamais arī varētu būt pirmais gads, kad nāk nākamā ES nauda iekšā, un ceļu nozare jau gatavojas sākt projektēšanu. Ceļu būvētājiem darba pietiks.

– Kā mācēsim paņemt ES naudu? Tieši ceļiem jau to vairs nedos, kā agrāk.

– Tagad viss iet caur zaļo domāšanu. Skatāmies, kā mēs varam arī ceļu saimniecībā parādīt, ka, varbūt iztaisnojot ceļu, samazinām CO2 izmešus. Ja ceļš ir moderns, ar drošības barjerām, dzīvnieku pārejām, tad vismaz lielajos transporta koridoros ES naudu varēs ieguldīt. Cits jautājums, ka Eiropas nauda vairs nebūs tādā apmērā kā pagājušajā periodā.

– Dzīvnieku žogi gar ceļiem saudzētu ne tikai dabu, bet arī autovadītājus. Vai ir plāns tos izvietot?

– Esmu reālists, apzinos, ka visiem ceļiem visā garumā tos žogus neuzliks. Varam aprīkot visbīstamākos posmus, bet nevar garantēt, kurā brīdī pāri ceļam pārskries dzīvnieks. Ir apzināti posmi ar intensīvāko dzīvnieku kustību, esam noorganizējuši pilotprojektu, kurā ietilpst ne tikai žogi, bet arī speciāli signālstabiņi, kas skan, kad dzīvnieks iet garām – varbūt tas nobīstas un neskrien pāri. Ja būs pozitīvs rezultāts, tādus signālstabiņus varētu salikt gar ceļu malām.

– Kādas tendences vērojamas pašvaldību iespējā pārņemt savā pārziņā valsts ceļus?

– Ļoti maz ir tādu gadījumu, bet es saprotu pašvaldības, ka tagad ir liela nenoteiktība. Šajā situācijā kaut ko vēl pārņemt savā saimniecībā, – tur jābūt ļoti drosmīgiem pašvaldību deputātiem. Esam ieinteresēti, lai tie ceļi, kur ir zema satiksmes intensitāte un nav sabiedriskās nozīmības, nebūtu valsts bilancē. Pašvaldībā labāk zina, kurā brīdī vajag sniegu šķūrēt ceļam, kas ved uz dažām mājām.

– Esat izteicies, ka pašreizējais Liepājas ostas pārvaldības modelis ir labs. Tad kāpēc tas jāmaina uz kapitālsabiedrību?

– Jebkurās pārmaiņās svarīgi ir nepazaudēt labo, kas visus šos gadus ir veidots. Liepājai ilgi un smagi gadi bij

Investīcijām labvēlīgā vide Liepājā ir jāsaglabā.

Tāds ir arī mans uzstādījums, ka mēs nedz SEZ režīmu gatavojamies mainīt, nedz arī kaut ko attiecībā uz investoriem. Ir svarīgi, lai osta strādātu, lai apgrozījums augtu un lai ostā un SEZ teritorijā strādājošie uzņēmumi justos labi un šī vide būtu starptautiski saprotama.

– Kurš no šiem faktoriem šobrīd neizpildās?

– Latvijā no 90. gadu sākuma ir palikusi mistiskā juridiskā forma – atvasinātā publiskā persona, kuru neviens civilizētā pasaulē nesaprot. Tādas pašlaik ir gan universitātes, gan pašvaldības, gan brīvostas, – visādi formējumi, kas faktiski darbojas katrs pēc saviem principiem. Skatoties, kā tas viss radies, secinājām, ka nācis no Nīderlandes, kur Roterdamas osta tādā veidā ir funkcionējusi. Pasaulē situācija ir mainījusies. Roterdamas osta 2001. gadā pārveidota par uzņēmumu, un tāpēc nekas slikts tajā nav noticis. Tepat blakus uzņēmumi ir gan Klaipēdas, Tallinas un Helsinku, gan Stokholmas osta. Mēs te vieni paši tādi esam palikuši, tas ir sīks juridisks kāzuss, kas ir jāatrisina. Tāpēc ir svarīgi, mainot vienu juridisku statusu, nesatraumēt visu pārējo, kas labi darbojas.

– Kā tiks atsākti un organizēti lidojumi? Vēl nebija skaidrs par noteikumu mīkstināšanu, kad aviokompānijas jau tirgoja biļetes.

– Esam ļoti atkarīgi no visu valstu pieņemtajiem lēmumiem. Lai izlidotu no Rīgas, kaut kur ir jānosēžas. Katra valsts noteikusi savus ierobežojumus. Uz Poliju, Maltu un Kipru nav iespējams aizlidot. Ir valstis, kur var lidot noteiktos laikos vai tikai noteiktus pilsoņus var vest, galapunktā jāpaliek 14 dienu pašizolācijā. Visi noteikumi ir jāsaliek kopā un jāsaprot, kur tad ir satiksmes plūsma. Tāpēc Latvijā sākām ar Baltijas vienoto telpu, no 15. maija varam ceļot viens pie otra, atsākas starptautiskie pārvadājumi. No 18. maija varam lidot no Rīgas uz Tallinu, Viļņu, Frankfurti un Oslo. Ja redzēsim, ka situācija ir mierīga, ka epidemioloģiski nekas slikts nenotiek, tad iespējami nākamie soļi ierobežojumu samazināšanā.

– Cik lielas pasažieru plūsmas un cik daudz galamērķu nepieciešami, lai būtu vērts atsākt lidojumus Rīga–Liepāja?

– Esmu dzirdējis, ka “AirBaltic” vēlas lidot arī uz Liepāju, tas varētu būt jūlija vidus. Skatīsimies, cik ātri vai lēni atveras ceļošanas iespējas tālāk.

– Liepājai būs papildu līdzekļi sliežu ceļu atjaunošanai un jauniem tramvaja vagoniem. Sabiedrība atkal aktualizē jautājumu par tramvaja līnijas pagarināšanu, kurai nav jēgas bez pārvada pār dzelzceļu. Tie būtu apjomīgi projekti, kuros bez valsts atbalsta galā netikt.

– Domāju, ka Liepājas pašvaldības vadībai ir jābūt pietiekami ambiciozai. Nākamajā Eiropas naudas dalīšanas periodā tieši pārejai uz videi draudzīgu transportu būs zaļā gaisma. Vajag vienkārši saņemties un izdomāt, kā arī Liepājā cilvēkus pārsēdināt vairāk tieši uz tramvaju.

– Vai tiks rasti risinājumi pasta piegādes tarifu jautājumam? Izdevējiem izskatās, ka papildus cīņai par izdzīvošanu vēl jāuztur valsts uzņēmums Latvijas Pasts?

– Izmantojot pakalpojumu, par to kaut kas vienmēr ir jāmaksā. Taču es ļoti negribu atgriezties pie pagājušā gada situācijas, ka pēdējā mirklī ķēra, grāba un meklēja naudu, lai atbalstītu preses izdevumu piegādi. Mēs tam noziedojām “Pasažieru vilciena” depo celtniecību un nevaram īsti sagatavoties jauno elektrovilcienu uzņemšanai. Vēl vienu šādu sitienu pa Latvijas elektrovilcieniem es negribētu. Kopā ar Kultūras un Finanšu ministriju esam konceptuāli vienojušies, ka Latvijas Pasta tarifu noteiks regulators, lai nav tā, ka pats pasts pasaka, cik tā pakalpojums izmaksā. Proporcijā 30:70, kā tas ir pašlaik, valsts arī turpmāk kompensēs preses piegādi. Līdz valdībai jautājums vēl nav nonācis, klejo pa ierēdņu kabinetiem. Kā Latvijas pilsonim man ir savs viedoklis – vai vajag uzturēt kaut kādu “Komsomoļskaja pravda”, “Krosvordi” vai smalka “Forbes” žurnāla piegādi no valsts budžeta? Man liekas, pietiktu, ja mēs atbalstītu valsts valodā iznākošos un reģionālos izdevumus.