Pirmdiena, 13. jūlijs Margarita, Margrieta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tālis Linkaits: “Vajag saņemties un izdomāt, kā Liepājā cilvēkus pārsēdināt uz tramvaju”

Tālis Linkaits: “Vajag saņemties un izdomāt, kā Liepājā cilvēkus pārsēdināt uz tramvaju”
Foto: Egons Zīverts
26.05.2020 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Šobrīd Liepājā valda satraukums par ostas pārvaldības modeļa maiņu. Tāpat cilvēki interesējas par iespējām lidot uz citām valstīm, un arī ceļu stāvoklis Latvijā ir pastāvīga problēma. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits viesojās Liepājā 15. maijā un sniedza intervijas vairākiem plašsaziņas līdzekļiem, arī “Kurzemes Vārdam”.

– Gada sākumā, kad tikāmies reģionālo mediju dienā Ministru kabinetā, nesaņēmu atbildi uz jautājumu, no kurienes radīsies 300 miljoni eiro ceļu sakārtošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Vai tagad ir skaidrs finansējuma avots?

– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir savākusi visu informāciju no reģioniem, kādi ceļi ir vajadzīgi, lai reforma varētu labi notikt. Mēs kā ceļinieki priecājamies par katru eiro, ko mums iedod, un esam gatavi noasfaltēt katru ceļu, kuru mums pasaka. VARAM šo ceļu sarakstu vēl nav oficiāli apstiprinājusi, tāpēc valdībā vēl neesam sākuši lemt, kur šo naudu atrast. Laimīgas sagadīšanās dēļ desmit ceļu posmus, kuri iekļauti šajā sarakstā, jau šogad sāksim remontēt, tai skaitā bēdīgi slaveno Priekule–Vaiņode. Tehniskie projekti tiem jau gatavi, varam ātri apgūt līdzekļus, kurus valdība piešķīrusi.

– Dzirdot par papildu 75 miljoniem eiro, man radās bažas, vai tagad neizšaus visu pulveri un pēc gada atkal Latvijā ceļu būve nebremzēsies līdzekļu trūkuma dēļ?

– Vismaz tāds pats bāzes finansējums, kāds ir šogad, paliek arī nākamgad. Pirms koronavīrusa krīzes mums ar premjeru bija vienošanās, ka nākamajam ir jābūt infrastruktūras gadam, un bija lielāka cerība, ka pieliks papildu līdzekļus ceļiem. Nākamais arī varētu būt pirmais gads, kad nāk nākamā ES nauda iekšā, un ceļu nozare jau gatavojas sākt projektēšanu. Ceļu būvētājiem darba pietiks.

– Kā mācēsim paņemt ES naudu? Tieši ceļiem jau to vairs nedos, kā agrāk.

– Tagad viss iet caur zaļo domāšanu. Skatāmies, kā mēs varam arī ceļu saimniecībā parādīt, ka, varbūt iztaisnojot ceļu, samazinām CO2 izmešus. Ja ceļš ir moderns, ar drošības barjerām, dzīvnieku pārejām, tad vismaz lielajos transporta koridoros ES naudu varēs ieguldīt. Cits jautājums, ka Eiropas nauda vairs nebūs tādā apmērā kā pagājušajā periodā.

– Dzīvnieku žogi gar ceļiem saudzētu ne tikai dabu, bet arī autovadītājus. Vai ir plāns tos izvietot?

– Esmu reālists, apzinos, ka visiem ceļiem visā garumā tos žogus neuzliks. Varam aprīkot visbīstamākos posmus, bet nevar garantēt, kurā brīdī pāri ceļam pārskries dzīvnieks. Ir apzināti posmi ar intensīvāko dzīvnieku kustību, esam noorganizējuši pilotprojektu, kurā ietilpst ne tikai žogi, bet arī speciāli signālstabiņi, kas skan, kad dzīvnieks iet garām – varbūt tas nobīstas un neskrien pāri. Ja būs pozitīvs rezultāts, tādus signālstabiņus varētu salikt gar ceļu malām.

– Kādas tendences vērojamas pašvaldību iespējā pārņemt savā pārziņā valsts ceļus?

– Ļoti maz ir tādu gadījumu, bet es saprotu pašvaldības, ka tagad ir liela nenoteiktība. Šajā situācijā kaut ko vēl pārņemt savā saimniecībā, – tur jābūt ļoti drosmīgiem pašvaldību deputātiem. Esam ieinteresēti, lai tie ceļi, kur ir zema satiksmes intensitāte un nav sabiedriskās nozīmības, nebūtu valsts bilancē. Pašvaldībā labāk zina, kurā brīdī vajag sniegu šķūrēt ceļam, kas ved uz dažām mājām.

– Esat izteicies, ka pašreizējais Liepājas ostas pārvaldības modelis ir labs. Tad kāpēc tas jāmaina uz kapitālsabiedrību?

– Jebkurās pārmaiņās svarīgi ir nepazaudēt labo, kas visus šos gadus ir veidots. Liepājai ilgi un smagi gadi bij

Investīcijām labvēlīgā vide Liepājā ir jāsaglabā.

Tāds ir arī mans uzstādījums, ka mēs nedz SEZ režīmu gatavojamies mainīt, nedz arī kaut ko attiecībā uz investoriem. Ir svarīgi, lai osta strādātu, lai apgrozījums augtu un lai ostā un SEZ teritorijā strādājošie uzņēmumi justos labi un šī vide būtu starptautiski saprotama.

– Kurš no šiem faktoriem šobrīd neizpildās?

– Latvijā no 90. gadu sākuma ir palikusi mistiskā juridiskā forma – atvasinātā publiskā persona, kuru neviens civilizētā pasaulē nesaprot. Tādas pašlaik ir gan universitātes, gan pašvaldības, gan brīvostas, – visādi formējumi, kas faktiski darbojas katrs pēc saviem principiem. Skatoties, kā tas viss radies, secinājām, ka nācis no Nīderlandes, kur Roterdamas osta tādā veidā ir funkcionējusi. Pasaulē situācija ir mainījusies. Roterdamas osta 2001. gadā pārveidota par uzņēmumu, un tāpēc nekas slikts tajā nav noticis. Tepat blakus uzņēmumi ir gan Klaipēdas, Tallinas un Helsinku, gan Stokholmas osta. Mēs te vieni paši tādi esam palikuši, tas ir sīks juridisks kāzuss, kas ir jāatrisina. Tāpēc ir svarīgi, mainot vienu juridisku statusu, nesatraumēt visu pārējo, kas labi darbojas.

– Kā tiks atsākti un organizēti lidojumi? Vēl nebija skaidrs par noteikumu mīkstināšanu, kad aviokompānijas jau tirgoja biļetes.

– Esam ļoti atkarīgi no visu valstu pieņemtajiem lēmumiem. Lai izlidotu no Rīgas, kaut kur ir jānosēžas. Katra valsts noteikusi savus ierobežojumus. Uz Poliju, Maltu un Kipru nav iespējams aizlidot. Ir valstis, kur var lidot noteiktos laikos vai tikai noteiktus pilsoņus var vest, galapunktā jāpaliek 14 dienu pašizolācijā. Visi noteikumi ir jāsaliek kopā un jāsaprot, kur tad ir satiksmes plūsma. Tāpēc Latvijā sākām ar Baltijas vienoto telpu, no 15. maija varam ceļot viens pie otra, atsākas starptautiskie pārvadājumi. No 18. maija varam lidot no Rīgas uz Tallinu, Viļņu, Frankfurti un Oslo. Ja redzēsim, ka situācija ir mierīga, ka epidemioloģiski nekas slikts nenotiek, tad iespējami nākamie soļi ierobežojumu samazināšanā.

– Cik lielas pasažieru plūsmas un cik daudz galamērķu nepieciešami, lai būtu vērts atsākt lidojumus Rīga–Liepāja?

– Esmu dzirdējis, ka “AirBaltic” vēlas lidot arī uz Liepāju, tas varētu būt jūlija vidus. Skatīsimies, cik ātri vai lēni atveras ceļošanas iespējas tālāk.

– Liepājai būs papildu līdzekļi sliežu ceļu atjaunošanai un jauniem tramvaja vagoniem. Sabiedrība atkal aktualizē jautājumu par tramvaja līnijas pagarināšanu, kurai nav jēgas bez pārvada pār dzelzceļu. Tie būtu apjomīgi projekti, kuros bez valsts atbalsta galā netikt.

– Domāju, ka Liepājas pašvaldības vadībai ir jābūt pietiekami ambiciozai. Nākamajā Eiropas naudas dalīšanas periodā tieši pārejai uz videi draudzīgu transportu būs zaļā gaisma. Vajag vienkārši saņemties un izdomāt, kā arī Liepājā cilvēkus pārsēdināt vairāk tieši uz tramvaju.

– Vai tiks rasti risinājumi pasta piegādes tarifu jautājumam? Izdevējiem izskatās, ka papildus cīņai par izdzīvošanu vēl jāuztur valsts uzņēmums Latvijas Pasts?

– Izmantojot pakalpojumu, par to kaut kas vienmēr ir jāmaksā. Taču es ļoti negribu atgriezties pie pagājušā gada situācijas, ka pēdējā mirklī ķēra, grāba un meklēja naudu, lai atbalstītu preses izdevumu piegādi. Mēs tam noziedojām “Pasažieru vilciena” depo celtniecību un nevaram īsti sagatavoties jauno elektrovilcienu uzņemšanai. Vēl vienu šādu sitienu pa Latvijas elektrovilcieniem es negribētu. Kopā ar Kultūras un Finanšu ministriju esam konceptuāli vienojušies, ka Latvijas Pasta tarifu noteiks regulators, lai nav tā, ka pats pasts pasaka, cik tā pakalpojums izmaksā. Proporcijā 30:70, kā tas ir pašlaik, valsts arī turpmāk kompensēs preses piegādi. Līdz valdībai jautājums vēl nav nonācis, klejo pa ierēdņu kabinetiem. Kā Latvijas pilsonim man ir savs viedoklis – vai vajag uzturēt kaut kādu “Komsomoļskaja pravda”, “Krosvordi” vai smalka “Forbes” žurnāla piegādi no valsts budžeta? Man liekas, pietiktu, ja mēs atbalstītu valsts valodā iznākošos un reģionālos izdevumus.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz