Viņš piebilda, ka arī naudas izteiksmē gaidāms apgrozījuma pieaugums – no 490 miljoniem eiro 2018.gadā līdz vairāk nekā 520 miljoniem eiro pērn.

“Tam par iemeslu ir gan vairāku jaunu klientu atrašana Eiropā, gan arī neskaidrā situācija ar breksitu Lielbritānijā – vairāki klienti savus pasūtījumus no Apvienotās Karalistes pārcēla uz Latviju. Tāpat pieaugumu veicināja arī darba ražīguma kāpums nozarē,” skaidroja Strazds.

Viņš norādīja, ka šogad breksits nozari praktiski neietekmēs, jo eksports uz Apvienoto Karalisti nav liels – aptuveni divi līdz pieci miljoni eiro, tāpēc pat gadījumā, ja tas būs apgrūtināts, ietekme būs neliela.

Asociācijas vadītājs stāstīja, ka kopumā eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā nozares apgrozījuma, jo Latvijas vietējais tirgus ir niecīgs. Galvenais eksporta tirgus ir Eiropas Savienības valstis, bet nozare visu laiku meklē jaunus tirgus. Tādi ir atrasti gan Āzijā, gan Āfrikā, piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos, Mozambikā un citās valstīs.

“Protams, pagaidām eksporta apjomi uz šiem jaunajiem tirgiem ir niecīgi – dažu desmitu vai simtu tūkstošu eiro apmērā, taču galvenais ir nostiprināties jaunā tirgū un pēc tam to attīstīt,” skaidroja Strazds.

Arī par 2020.gadu Strazds prognozēja, ka izaugsme turpināsies, jo uzņēmumi ir nodrošināti ar labiem pasūtījumiem vismaz pirmajiem diviem ceturkšņiem – patlaban nozares uzņēmumi klientiem jau šuj nākamās ziemas sezonas apģērbus.

Strazds stāstīja, ka nozares uzņēmumi regulāri investē ražotņu modernizācijā un jaunu iekārtu iegādē – tekstilrūpniecībā iekārtas maina vidēji reizi astoņos gados. Vienīgi 2015.-2016.gados investīcijas bija mazas, jo uzņēmumiem bija samazinājusies peļņa.

“Pārsvarā uzņēmumi investē paši savus līdzekļus no nopelnītā, bet pēdējā laikā arī sāk uzlaboties situācija ar banku piešķirtajām kredītlīnijām un arī iespējām saņemt kredītus,” sacīja Strazds.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav tādu ārvalstu uzņēmumu, kuri būtu gatavi atvērt ražotnes Latvijā, taču ir tādi klienti, kas meklē interesējas par šādām iespējām.

“Smags jautājums ir ražošanas platību pieejamība, jo, piemēram, Liepājā “Laumas” teritorijā tās vēl var atrast, bet Rīgā bijušās tekstilražotnes jau vairākus gadus ir bez īpašniekiem un nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, lai tās pielāgotu ražošanai. Platību trūkums apgrūtina arī jaunu ražotņu būvniecību,” klāstīja Strazds.