Pirms neilga brīža Liepājas tiesā saņemts AS “Liepājas metalurgs” iesniegums, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, minētais iesniegums jau pirmdien tiks nodots konkrētajam tiesnesim, kurš skata “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šim tiesnesim arī būs jāpieņem lēmums – pagarināt vai nepagarināt plāna izstrādes termiņu.

Šintlere gan nemācēja teikt, vai tieši pirmdien, 29.jūlijā, tiesnesis šo jautājumu jau varēs izlemt pēc būtības.

Kā ziņots, šodien noslēdzas metalurģijas rūpnīcai AS “Liepājas metalurgs” noteiktais tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš.

“Liepājas metalurgs” pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu iesniedza 24.maijā Liepājas tiesā, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Uzņēmumam tika noteikts tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 26.jūlijam. Tiesiskās aizsardzības plāns ir līdzvērtīgs biznesa plānam, kas atspoguļo parādnieka faktisko finansiālo situāciju, plānotās metodes un naudas plūsmas prognozes finansiālo grūtību atrisināšanai.

“Liepājas metalurgs” 12.jūlijā informēja, ka iesniedzis kreditoru klubam, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai tiesiskās aizsardzības plānu priekšlikumu un iebildumu izteikšanai. Plāna saturs atklāts netika.

Valsts kase izskatīja “Liepājas metalurga” piedāvāto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un atklāja tajā dažādas nepilnības. Kreditoru klubs vienojās ar “Liepājas metalurga” vadību, ka šīs nedēļas laikā uzņēmuma vadība strādās pie šo jautājumu precizēšanas un plāna pilnveidošanas.

Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka valsts kā uzņēmuma nodrošinātais kreditors ir piekritusi tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes pagarināšanai, uzskatot to par labāko scenāriju, kas varētu sekmēt uzņēmuma darbības atjaunošanu. Pēc Dzelmes teiktā, uzņēmums lūdzis kreditoru kluba piesaistītā konsultanta “Prudentia Advisers” palīdzību plāna sagatavošanā, kas arī nāk talkā plāna sagatavošanā. Lai uzņēmuma vadība varētu iesniegt lūgumu pagarināt plāna izstrādi, bija nepieciešama divu trešdaļu nodrošināto kreditoru un vienas trešdaļas nenodrošināto kreditoru piekrišana.

Pēcpusdienā arī “Liepājas metalurgs” paziņojumā biržai informēja, ka šodien uzņēmums Liepājas tiesā iesniedzis iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu. Termiņa pagarināšanai tika saņemtas nepieciešamo kreditoru grupu piekrišanas, teikts paziņojumā.

Ja termiņš plāna sagatavošanai tiks pagarināts, tad plāns būs jāsagatavo līdz 25.augustam.

Valsts kases pārstāve uzsvēra, ka rūpnīcas kreditori joprojām sagaida, lai “Liepājas metalurga” akcionāri izšķiras par akciju nodošanu kreditoru klubam. Jau ziņots, ka valdība un kreditoru klubs uzņēmuma lielākajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam šopavasar piedāvāja vienošanos par “Liepājasmetalurga” situācijas stabilizēšanu un darbības turpināšanu. Cita starpā vienošanās paredzēja trīs lielāko akcionāru akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses. Tomēr šī vienošanās parakstīta netika.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valdība aprīlī izveidoja darba grupu, kas koordinē “Liepājas metalurga” problēmu risināšanu.

Valsts kase 25.jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

“UniCredit S.p.A.” aģentūrai LETA nesniedza komentārus, kāpēc nolemts tagad atprasīt “Liepājas metalurgam” visu aizdevuma atmaksu, norādot, ka banka nesniedz komentārus par klientiem.

Valsts kase norādījusi, ka līdz ar “Liepājas metalurgam” izsniegtā kredīta samaksu valsts kļūst par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā un atkarībā no tālākās tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna virzības būs redzams, kādā veidā valsts atgūs ieguldītos līdzekļus – realizējot ķīlas no nestrādājoša uzņēmuma vai vienojoties ar “Liepājas metalurgu” par atmaksas grafiku, ja uzņēmums atsāks savu darbību.

Jau ziņots, ka galvojumu valsts vārdā par “Liepājas metalurga” saistībām kopumā 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā pret banku “UniCredit” izsniedza toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada decembrī. Aizņēmums “Liepājas metalurgam” bija nepieciešams ražotņu modernizācijai.