liepajniekiem.lv
Tikmēr varas dalīšana uzņēmumā liek uzdot jautājumu: kāda loma tajā visā ir otram uzņēmuma īpašniekam Jānim Brakovskim?
Administrators: “Tīrākā cūcība”
“Mēs tādu nezinām, nekad neesam redzējuši,” dienā, kad portāls apmeklē kuģubūvētavu, par J. Brakovski saka uzņēmuma strādnieki, kuri gluži kā mūris stāv aiz sava priekšnieka A. Smirnova.
“LZK” otru īpašnieku nekad vaigā neesot redzējis arī pats A. Smirnovs.
Jautāts, kā tad abi vispār kļuvuši par uzņēmuma līdzīpašniekiem, viņš saka, ka šo “biznesa partneri” savulaik viņam uzspiedis AS “Tosmares kuģubūvētavas” maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis.
Saeimas deputāte Linda Liepiņa nākusi klajā ar informāciju, ka I. Meļķis draudēja A. Smirnovam, ka tiks apturēta izsole, ja A. Smirnovs neņems daļā viņa cilvēku. Tāpat administrators vairākkārt esot prasījis kukuli.
Aicināts to komentēt, I. Meļķis saka: ”Maigi izsakoties, esmu šokēts.” Viņš pauž neizpratni, kāpēc tagad izplatīta šāda informācija.
”Tā ir tīrākā cūcība no Atatolija [Smirnova] puses. Viņam tika sniegts maksimāls atbalsts un pretimnākšana.”
I. Meļķis vērtē, ka A. Smirnovs nebūt nav tāds cilvēks, no kura ”kaut ko var izspiest”. ”Viņš [A. Smirnovs] ir nodarbojies ar džudo, viņam apkārt ir baisa izskata puiši,” smej administrators.
Jautāts par ”LZK” otro īpašnieku J. Brakovski, I. Meļķis saka, ka šo cilvēku nepazīstot. ”Dzīvē neesmu redzējis, varbūt vienu reizi nejauši.” Uzņēmuma pārdošanas procesā pie viņa vērsušies daudzi, to skaitā arī Viesturs Ozoliņš (oficiāli – J. Brakovska pārstāvis, kurš vēlas pārņemt uzņēmuma vadību. – I.O.).
Viens no vecākajiem Liepājas uzņēmumiem AS “Tosmares kuģubūvētava” par maksātnespējīgu tika pasludināta 2018. gada augustā.
Neviens no potenciālajiem investoriem neizrādīja interesi par uzņēmumu, tāpēc tā mantu izsolīja.
2019. gada rudenī I. Meļķis pastāstīja, ka noslēdzis kuģu būves un remonta rūpnīcas pirkuma līgumu, uzņēmuma mantas pārdošanas summa ir virs diviem miljoniem eiro.
Pircēju neatklāja, taču portāls noskaidroja, ka rūpnīcas jaunais saimnieks ir Liepājas uzņēmums “LZK”. Kopš 2020. gada februāra tā vienīgais īpašnieks bija A. Smirnovs.
Darījums organizēts tā, ka kuģubūvētavas mantu, kas tieši saistīta ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, nopērk SIA “KB Tosmare”, kuras 74% daļas pieder SIA “B44”, bet 26% – SIA “LZK”, kas savukārt noslēgusi līgumu, kas paredz vairāku gadu garumā atpirkt “B44” daļas un kuģubūvētavas mantas īpašumtiesības.
2020. gada pavasarī laikā, kad noslēgumam tuvojas kuģubūvētavas pārdošanas darījums, par “LZK” 50% daļu īpašnieku kļūst J. Brakovskis, kurš divu gadu laikā uzņēmumā tā arī ne reizi neesot redzēts.
Kā Bils Geitss vai Īlons Masks
J. Brakovskis ir Rīgas domes Privatizācijas objektu sagatavošanas nodaļas vadītājs. Aicināts pastāstīt, kā viņš kļuva par “LZK” īpašnieku, J. Brakovskis mudina visus jautājumus uzdot viņa juridiskajam pārstāvim, advokātam Raimondam Grozam.
Portāls R. Grozam šo jautājumu uzdeva jau iepriekš, taču viņš to atturējās komentēt, norādot, ka neesot piedalījies kuģubūvētavas iegādes sākumposma procesā.
Kad liepajniekiem.lv norāda, ka strādājošie J. Brakovski nekad neesot sastapuši, advokāts pauž:
“Bet vai tad dalībnieks ir jāredz? Iedomājieties Bilu Geitsu un Īlonu Masku, kuriem ir entie biznesi. Vai tad darbinieki šos akcionārus redz?
“Swedbank” darbinieki klātienē ir redzējuši savus Zviedrijas akcionārus?”
Portāla liepajniekiem.lv rīcībā ir neoficiāla informācija, ka J. Brakovskis kādā nu jau izbeigtā kriminālprocesā kā liecinieks sniedzis liecības, stāstot, ka par “LZK” darbību nav interesējies, taču V. Ozoliņš viņam izteicis piedāvājumu uz kādu laiku uz sava vārda piereģistrēt “LZK” daļas.
Abi vienojušies, un J. Brakovskis par to, ka kļuvis “LZK” līdzīpašnieks, neko neesot maksājis.
Valsts policijā arī sākts kriminālprocess par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, proti, iespējams, Uzņēmumu reģistrā ir norādīta nepatiesa informācija, ka J. Brakovskis ir “LZK” patiesā labuma guvējs.
To, ka šāds kriminālprocess tiešām sākts, apliecina gan R. Groza, gan A. Smirova advokāts Armands Rasa.
Vienojošās saiknes
Jau rakstījām, ka V. Ozoliņš 2. novembrī savdabīgā “LZK” dalībnieku sapulcē, stāvot ārpusē kuģubūvētavas teritorijā, vienpersoniski sevi ievēlēja par uzņēmuma valdes locekli, atceļot no šī amata A. Smirnovu.
Valdes locekļa amatā V. Ozoliņš gan pabija tikai 15 dienas, kuru laikā kuģubūvētava, pēc A. Smirnova teiktā, zaudējusi divus klientus – kuģus, kuriem Liepājas rūpnīcā bija plānots remonts vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.
Savukārt R. Groza portālam teic, ka “LZK” sācis plaukt un zelt tikai pēc tam, kad par uzņēmuma līdzīpašnieku kļuvis J. Brakovskis, kura pārstāvis V. Ozoliņš atradis naudas devējus uzņēmuma attīstībai.
Pirms tam “LZK” bijusi “plika SIA, tai nebija nekāda apgrozījuma”.
“Kādēļ viņiem [J. Brakovskim un V. Ozoliņam] izputināt uzņēmumu?” jautā R. Groza, norādot, ka kuģubūvētavai jau bija atrasts profesionāls menedžeris, kuram esot ļoti liela pieredze tieši kuģu remonta jomā. “Šī persona ir Toms Bērziņš, viņš ilgus gadus strādājis Rīgas brīvostā.”
Publiskā vidē atrodama informācija, ka T. Bērziņš ir bijušā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova znots, kurš iepriekš vadīja uzņēmumu “Rīgas brīvostas flote”.
Tāpat R. Groza atklāj, ka esot investori, kuri ieinteresēti Liepājas kuģubūvētavu pacelt saulītē. Viens no investoriem, kas vētījis Liepājas uzņēmumu, esot pazīstamais IT industrijas uzņēmējs – “draugiem.lv” jeb “Draugiem Group” dibinātājs, AS “Printful” padomes priekšsēdētājs Lauris Liberts.
Portāla liepajniekiem.lv rīcībā ir informācija, ka L. Liberts pērn tiešām izrādījis interesi par kuģubūvētavas mantas iegādi un kādā konsultantu kompānijā pasūtījis juridiskās izpētes atzinumu par SIA “KB Tosmare”, SIA “B44” un SIA “LZK”.
Ja investors iegādātos “B44”, tad viņš iegūtu arī “KB Tosmare” daļu vairākumu un vienīgais šķērslis kuģubūvētavas pārņemšanai būtu “LZK”, kurai ir līgums par “KB Tosmare” kapitāldaļu pārdošanu un īpašuma tiesību pāreju no “BKK”.
“LZK” līgumsaistības pilda, un iespēja atkāpties no šī līguma būtu, piemēram, ja tiktu uzsākta “LZK” maksātnespēja vai uzņēmuma saimnieciskā darbība tiktu apturēta, kas nesenās uzņēmuma valdes locekļa nomaiņas dēļ varēja arī īstenoties.
No R. Grozas teiktā noprotams, ka šobrīd L. Libertam par Liepājas uzņēmumu interese zudusi, jo “sapratis, ka tur joprojām ir balagāns”.
Jāatzīmē, ka V. Ozoliņš un L. Liberts savulaik darbojušies kopīgā biznesā – viņi vienlaikus bijuši SIA “3 Investīcijas” valdes locekļi. Abu vārds pirms padsmit gadiem masu medijos minēts arī saistībā ar kādu “trekno gadu” nekustamā īpašumu darījumu Rīgā.
Šis tas kopīgs savulaik bijis arī R. Grozam un kuģubūvētavas “Tosmare” maksātnespējas administratoram I. Meļķim. Proti, R. Grozas pārstāvētā advokātu biroja “Storm Legal” juridiskā adrese vēl pērn bija Brīvības iela 43, Rīgā.
Tajā pašā ēkā norādīta arī I. Meļķa prakses vieta. Tāpat datubāzēs atrodama informācija, ka R. Groza savulaik kā maksātnespējas administrators vairākos procesos pilnvarojis I. Meļķi.
Savukārt I. Meļķis 2020. gada sākumā kā “Tosmares kuģubūvētavas” maksātnespējas administrators pilnvarojis advokātu Edgaru Lazdānu pārstāvēt kuģubūvētavu kādā civilprasībā tiesā.
Tā pašā gada beigās E. Lazdāns kļuva par J. Brakovska pilnvaroto pārstāvi “LZK” dalībnieku sapulcēs.
”Protams, pazīstu savus kolēģus. Arī Armandu Rasu (A. Smirnova advokāts, – I.O.), Raimondu Grozu un citus Rīgas advokātus. Kas attiecas uz E. Lazdānu, tad advokāts pats izvēlas savus klientus, ar ko vēlas sadarboties,” pauž I. Meļķis.
Konteksts
17. novembrī SIA “LZK” pārstāvji masu medijiem ziņoja, ka kuģu remonta rūpnīcā notiek reiderisms jeb mēģinājums sagrābt uzņēmumu.
Noskaidrojās, ka 2. novembrī sasaukta “LZK” dalībnieku sapulce, kurā pirmais darbakārtības jautājums bijis par A. Smirnova atsaukšanu no valdes locekļa amata.
Vēlāk izrādījies, ka šajā dienā uzņēmumā notikušas divas dalībnieku sapulces, viena, pēc A. Smirnova teiktā, fiktīva, otra – legāla.
Fiktīvajā – A. Smirnovs atcelts no amata un viņa vietā uzņēmuma valdes locekļa krēslā pats sevi iesēdinājis V. Ozoliņš, otrajā – par izmaiņām valdē 5 balsis bijušas ”par” un tikpat ”pret”, līdz ar to nekādi lēmumi nav pieņemti.
Taču Uzņēmumureģistrā iesniegts protokols no tās dalībnieku sapulces, kas notikusi ārpusē pie ceha ēkas, un, pamatojoties uz to, 10. novembrī veiktas izmaiņas uzņēmuma amatpersonu sastāvā – attiecīgi par vienīgo valdes locekli kļuva V. Ozoliņš.
A. Smirnovs vērsās tiesā par dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.
Ekonomisko lietu tiesa 25. novembrī lēma par pagaidu aizsardzības noteikšanu, saskaņā ar kuru dzēstas 10. novembrī Komercreģistrā ierakstītās ziņas par izmaiņām uzņēmuma valdē.
Līdz ar to kopš 25. novembra V. Ozoliņš vairs nav uzņēmuma valdes loceklis, šajā amatā atgriezies A. Smirnovs.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.