“Viena no iespējām tūristu piesaistei ir atjaunot Liepājas sanatoriju, jo zem Liepājas atrodas ļoti veselīgi un ārstnieciskās procedūrās izmantojami pazemes ūdeņi,” sacīja Sesks. Viņš informēja, ka zem Liepājas atrodoties tā saucamais “Saules ūdens”, kas pēc ķīmiskā sastāva esot ļoti līdzīgs Nāves jūras ūdenim un palīdz ārstēt gan ādas, gan nervu slimības.

“Ūdens ir aptuveni 40 grādus silts, tāpēc to varētu izmantot arī ziemā vaļējos baseinos,” nākotnes perspektīvas iezīmēja mērs, uzsverot, ka tā būtu viena no Liepājas tūrisma attīstības iespējām. Viņš informēja, ka ārstniecisko ūdeni, kas tiek ņemts no pagājušā gadsimta 70.gados veidota, aptuveni 500 metrus dziļa urbuma ārstnieciskajās procedūrās izmanto reģionālā slimnīca.

Kā sacīja Sesks, sanatorijas atjaunošana ir apjomīgs darbs, jo jāveic vairāki jauni urbumi.

Jau iepriekš mērs izteicies, ka pašvaldībai jāiesaistās centienos attīstīt kurortoloģiju. “Esmu gandrīz pārliecināts, ka var izdoties attīstīt šo nozari. Kāpēc gan pašvaldība nevarētu ar Eiropas Savienības finansējumu to attīstīt,” iepriekš sacījis Sesks.

Iepriekšējos gados par kurortoloģijas attīstību Liepājā interesi izrādījuši dažādi uzņēmēji, gan vietējie, gan arī bijuši interesenti no Slovākijas un Izraēlas. Piemēram, 2006.gadā valdība atbalstījusi Liepājas uzņēmēja Andra Griģa ieceri būvēt sanatoriju Jūrmalas parka ziemeļu daļā, taču šī iecere nav īstenota. Kā atzinis Sesks, arī pēdējā pusgada laikā ir bijuši uzņēmēji, kas interesējusies par iespējām attīstīt kurortoloģiju.

Liepāja kā peldvieta ir pazīstama no 1810.gada. No 1834.gada jūrmalā darbojās Merbi silto vannu iestāde, taču par sevišķi izslavētu Liepājas jūrmalas peldvieta kļuva 1860.gadā, kad uzbūvēja “Nikolaja peldu iestādi”.

Padomju gados Liepājā darbojās sanatorija “Liepāja”.

LETA
foto no vannas.lv