Otrdiena, 18. maijs Inese, Inesis, Ēriks
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Turki sola debesmannu, eksperti piesardzīgi

200 miljonu eiro investīcijas, ap pustūkstoti darbinieku, būtisks kravu apgrozījums Liepājas ostā. Šādus vilinošus plānus atklājis Turcijas metalurģijas uzņēmums “Aslanli Metalurji”, kas vēlas iegādāties bijušā “Liepājas metalurga” elektrotēraudkausēšanas kompleksu. Eksperti gan uz to raugās piesardzīgi.

Turki sola debesmannu, eksperti piesardzīgi
Foto: Egons Zīverts
22.04.2021 06:00

“Kurzemes Vārds”/TV Kurzeme

Vēlas būt tuvāk resursiem

Turcijas kompānija, kas ietilpst “Epas Group”, paziņojumā presei norāda, ka tā iesniegusi labāko piedāvājumu SIA “FeLM” izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos trīs līdz piecos gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400–450 darbinieku, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700–1000 cilvēku.

Uzņēmuma apgrozījums, strādājot ar pilnu jaudu, plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro. Kravu apjomu ostā uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300–600 tūkstošiem tonnu pirmajā gadā, turpmāk vidēji līdz 1,4–1,8 miljoniem tonnu gadā.

“”Aslanli” un “Epas Group” īpašnieki ir Hamdi Aladins Ejiboglu un H. Kemaletins Ejiboglu. Pagājušajā gadā “Aslanli” nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. “Aslanli” pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana un izplatīšana,” teikts kompānijas paziņojumā.

Kompānijas pārstāvji skaidro, ka Baltijas reģions katru gadu eksportē vairāk nekā vienu miljonu tonnu metāllūžņu un “Liepājas metalurga” darbības atjaunošana sniegšot pievienoto vērtību un ienākumus Latvijas ekonomikai.

“Epas Group” un “Aslanli” esot pieredzējis un ievērojams metāla un metāla izstrādājumu ražotājs un tirgotājs.

“Vērojot, ka Baltija katru gadu eksportē ievērojamu apjomu metāllūžņu, loģisks bija secinājums, ka vēlamies būt tuvāk resursiem. Nevēlamies izvest izejvielas, bet pievienot tām vērtību, atjaunojot modernu ražošanu un sniedzot pienesumu re-industrializācijas plānu īstenošanā Latvijā,” skaidro uzņēmums.

Investēt Latvijā Turcijas kompānija nolēmusi, jo “Aslanli” mērķis ir sniegt atbalstu un pakalpojumus klientiem un palielināt tirgus daļu, izmantojot produktus atbilstoši savai stratēģijai un  komandas pieredzei.

“Ar ieguldījumu Latvijā uzņēmums vēlas pārveidot bijušo “Liepājas metalurgu” par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu pēc stingriem Eiropas Savienības standartiem, lai tas kļūtu par “Epas” grupas daļu,” norāda uzņēmuma pārstāvji.

Bažīgu dara vairāki faktori

Īpašums, ko vēlas iegādāties Turcijas kompānija, atrodas pašā vidū teritorijai, ko 2019. gada septembrī iegādājās Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, lai tur attīstītu modernu, videi draudzīgu industriālo parku.

“Es pašlaik vēl negribētu īpaši komentēt šos plānus. Esam iepriekš piedzīvojuši sāpīgas mācības ar neveiksmīgiem mēģinājumiem reanimēt metalurģijas procesu, tādēļ gribētu nogaidīt, līdz būs plašāka informācija un skaidrāki plāni,” norāda Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

“Esam tikušies un uzklausījuši arī pašus investorus, tomēr mani bažīgu dara vairāki faktori, kurus būtu nepieciešams iepriekš ļoti rūpīgi apsvērt.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka būtībā “Metalurgs” nav darbojies kopš 2012.gada, ja neskaita nelielu brīdi nesekmīgajā ukraiņu vadībā, un tas liek ļoti rūpīgi pārdomāt tālākos soļus. Otrkārt, ir jārēķinās, ka teritorijā ir vēsturisks piesārņojums.

2020.gada septembrī tur tika veikti 15 ģeotehniskie urbumi 3–9 metru dziļumā, un ģeoekoloģiskie dati nav iepriecinoši. Treškārt, ir jāapsver arī šībrīža darbaspēka pieejamība. Un, ceturtkārt, ir jārunā par gaisa kvalitāti, kad CO² izmešu daudzumam ir jāatbilst ES prasībām.”

Pilsētas un SEZ vadībai šonedēļ par šo jautājumu plānotas sarunas gan ar premjeru Krišjāni Kariņu, gan citiem valdības pārstāvjiem. U. Sesks cer, ka nākamnedēļ jau vajadzētu būt lielākai skaidrībai.

Viedokļi atšķirīgi

“Es tam neticu!” par Turcijas kompānijas iecerēm atjaunot “Liepājas metalurga” darbību saka bijušais rūpnīcas elektrotēraudkausēšanas ceha priekšnieks Vladimirs Turovskis. “Manuprāt, šobrīd atjaunot ražošanu nav iespējams, jo faktiski visi palīgcehi ir pārdoti, tie vairs nedarbojas, piemēram, tvaika spēka cehs, tāpat arī remonta mehāniskais cehs, kura vietā uzcelta uzņēmuma “Caljan” jaunā rūpnīca. Līdz ar to pieļauju, ka tā ir kārtējā fikcija,” spriež pieredzējušais metalurgs.

Savukārt nozares pārzinātājs, bijušais “Liepājas metalurga” mazākuma akcionārs, jurists Aleksandrs Šemjakins vērtē, ka elektrotēraudkausēšanas kompleksu ir iespējams palaist, taču tas noteikti nevar notikt ātri. “Cilvēki, iekārtas un izejvielas,” viņš uzskaita būtiskākos jautājumus, kas būtu jārisina “Metalurga” investoram.

A. Šemjakins spriež, ka Liepājā atrast ap 400 darbinieku, kas varētu strādāt metalurģijā, šodien ir teju neiespējami. Liela daļa bijušo metalurgu izklīduši kur nu kurais – kāds strādā citviet Latvijā, cits Eiropā un arī Krievijā.

“Ticu, ka varētu atrast nepilnu simtu strādājošo, pārējais darbaspēks būtu jāieved. Arī tie cilvēki, kas apsvērtu iespēju strādāt “Metalurgā”, būtu ļoti piesardzīgi, ņemot vērā slikto pieredzi ar iepriekšējiem darbadevējiem “KVV Liepājas metalurgā”, kas saaicināja cilvēkus ražotnē, bet drīz vien no darba atlaida.”

Pagaidām nav skaidrs, konkrēti kādu produkciju turki vēlas Liepājā ražot. Neoficiāli izskanējis, ka tērauda sagataves un, iespējams, arī stieples.

“Neticu, ka ir iespējams atjaunot velmētavas darbu. Tā jau sen bija morāli un fiziski novecojusi, turklāt pēdējos gadus, kopš velmētavas ceha iekārtas iegādājās Austrijas kompānija “Smart Stahl GmbH”, neviens par tām nav licies ne zinis,” teic jurists.

“Metalurga” atjaunošanas plānus cilvēki aktīvi apspriež arī sociālajos tīklos. Viedokļi ir atšķirīgi – vieni uz to raugās optimistiski, citi uzskata, ka Liepājai “Metalurgu” vairs nevajag. Šāds viedoklis ir arī bijušajam Latvijas Bankas ekonomistam Igoram Kasjanovam, kurš tviterī raksta: “Ak, “Liepājas metalurga” kārtējā atdzimšana. Laiks beigt gremdēties nostalģiskās atmiņās un beidzot virzīties uz priekšu. Latvijā metalurģijai nav nekādu priekšrocību, izņemot ostas tuvumu. Ne mums izejmateriāli, ne vairs arī cilvēki, ne lēta elektroenerģija.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz