Es neredzu lielāku uzdevumu par jaunu darbvietu radīšanu, redzot to, ka privātais sektors un investori vēl nav pārāk optimistiski,” intervijā laikrakstam “Diena” sacījis Liepājas mērs Uldis Sesks.

“Mēs esam parūpējušies, lai maksimāli daudz Eiropas struktūrfondu piesaistītu Liepājai. Infrastruktūras projektiem,” skaidro U. Sesks.

“Krīzes laikā tas ir ļoti labs instruments. Mēs padziļinām ostu – uzņēmums būvē jaunu termināli, mēs salabojam ielu, uzņēmējs būvē jaunu veikalu. Protams, būs viena problēma – 2014. gads, kad var nebūt ES naudas, kas būs tāds neizbalansēts gads Latvijai. Un uz to brīdi jābūt valdībai gatavai kaut kādiem instrumentiem, ar investīcijām uzņēmējdarbībā. Ja tajā brīdī nebūs pieejamas ES investīcijas, tad jābūt valsts investīcijām. Tādās infrastruktūrās, kuras tā vai tā jābūvē, piemēram, valsts autoceļi. Un, veidojot infrastruktūru deviņās lielākajās pilsētās, var cerēt piesaistīt uzņēmēju, kas būvē rūpnīcu vai jaunu termināli, un tas var atdzīvināt visu reģionu,” uzskata mērs.

Runājot par pašvaldības iespējām veicināt jaunu darba vietu rašanos, U. Sesks min, ka redz vairākus instrumentus. “Esmu pētījis, kā savas teritorijas attīsta Austrijas vai Itālijas pašvaldības. Tur sanāk pašvaldības kopā, lai attīstītu tūrisma infrastruktūru. Un es redzu vienu nozari, kas Latvijā nepamatoti atstāta novārtā. Tā ir kurortoloģija. Kur, uzbūvējot vienu sanatoriju, apkārt rodas tūkstošiem darbvietu. Labs piemērs Lietuvā – Druskininki. Valsts atļāva ieguldīt piecdesmit procentus ES līdzfinansējuma sanatorijas celtniecībā.

Un tagad tur ir sanatorijas, kurās ārstējas ne tikai krievi vai baltkrievi, bet arī norvēģi. Un mums Liepājā ir viens 1500 metru urbums, no kura nāk termālais ūdens, un ūdenim ir tāds sāls un broma saturs kā Nāves jūrā Izraēlā. Ar ārstnieciskām īpašībām. Tagad skatāmies pēc investoriem, no kuriem daudzi saka, ja jums būtu 50% līdzfinansējuma kā Lietuvā, vienalga – valsts, pašvaldības vai ES, tad mēs nāktu un investētu.”