Uz gadu apturēta darbība kompānijas ”BDO” pārstāvim – revidentam Aivaram Putniņam saistībā ar atkārtotu profesionālo standartu neievērošanu revīziju veikšanā. Tieši ”BDO” vairākus gadus revidējusi AS ”Liepājas metalurgs” (LM), svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums ”de facto”.Valsts Kontrole (VK) aicinājusi Finanšu ministriju vērsties pret “BDO” par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību, atzīmē raidījums. VK revīzijas ziņojums par 2012.gada valsts budžeta izpildi, kur īpaši analizēta valsts galvojumu izsniegšanas un uzraudzības sistēma, kā arī Valsts kases un Finanšu ministrijas ierēdņu darbība, ir ierobežotas pieejamības dokuments un ar revīzijas secinājumiem VK paredzējusi iepazīstināt pirmdien.

Raidījums gan vēsta, ka vienā no epizodēm vērsta uzmanība uz to, ka LM revidents vairākus gadus bija kompānija “BDO”, bet kompānijas pārstāvis Andris Deniņš darbojies reizē gan LM padomē, gan “BDO” valdē un tas rada risku, ka valsts galvojums LM tika sniegts, balstoties uz, iespējams, pārlieku pozitīvu, faktiskajai situācijai neatbilstošu informāciju, lēš “de facto”.

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš raidījumam atzinis, ka tad, ja kompānija strādā “ar visiem sertifikātiem, un ir institūcija, kas viņu uzrauga, tad mēs neredzam to kā savu pamatuzdevumu vērtēt, vai šī uzraudzība no citām institūcijām ir pietiekama, mēs neveicam dubultpārbaudi. Protams, tagad paejot vairākiem gadiem, mēs redzam, ka, iespējams, nepieciešama papildus kontrole.”

Latvijas zvērināto revidentu asociācijas (LZRA) valde, kam jāuzrauga revidentu darbība atbilstoši profesionālajiem un ētikas standartiem, reaģējot uz Finanšu ministrijas vēstuli, vienam “BDO” revidentam izteikusi rājienu, bet otram – “BDO” valdes loceklim Putniņam saistībā ar atkārtotu profesionālo standartu neievērošanu revīziju veikšanā uz gadu apturējusi darbību.

“BDO” pārstāvji komentāros “de facto” apliecinājuši, ka LZRA lēmumu ir apstrīdējuši.

Tāpat VK aicina Finanšu ministriju vērsties pret “BDO” par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību.

VK revīzijas ziņojumā arī teikts, ka Valsts kase nenodrošina efektīvu finanšu riska vadību, piemēram, tā veikusi kredītriska vērtējumu, bet atzinumā finanšu ministram nav sniegusi kredītriska novērtējuma kopsavilkumu – vai LM nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks. Valsts kase arī neesot reaģējusi, kad izvēlētā kredītiestāde Itālijas banka “Unicredit” pirms galvojuma līguma parakstīšanas grozījusi finansējuma struktūru, samazinot bankas kopējo risku pret Latvijas valsti.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) raidījumam revīzijas ziņojuma detaļas pirms paša ziņojuma publiskošanas nav komentējis, taču viņš aizstāvējis Valsts kases un Finanšu ministrijas ierēdņus, pār kuriem nācis politisks spiediens.

“Šai gadījumā izvēle ir sekojoša, vai nu tu akceptē to, ko tev liek, vai arī saskaries ar problēmām, visticamāk – ej prom no darba! Rezultātā bija jābūt izsniegtam galvojumam (..). Jautājums ir par to summu un par steigu,” raidījuam atzinis Vilks.

VK aicinājusi FM izvērtēt amatpersonu atbildību, analizējot galvojuma pieprasījumu un sagatavojot atzinumu, kas galu galā rezultējies 52 miljonu valsts naudas nesaimnieciskā izlietošanā, Valsts kasei samaksājot aizdevuma daļu Itālijas kredītiestādei LM vietā.