Šoziem sniega līdz šim bijis daudz. Vairāki uzņēmumi īslaicīgi pārkvalificējās, un ar savā īpašumā esošo tehniku sniedza palīdzību citiem. Tā rodot arī papildus peļņas iespējas. Taču ne visiem šajā laikā izdevās nopelnīt, grūtāk veicies individuālajiem komersantiem.

Neprot vai nedod iespēju iesaistīties?

Atbilstošu tehniku sniega tīrīšanai, novākšanai un izvešanai no iekšpagalma piedāvāja vairāki uzņēmumi un individuālie komersanti. Apzvanot vairākus no pašvaldības izsūtītā saraksta, divi sacīja, ka par viņu pakalpojumiem ir interesējušies maz cilvēku, un par peļņu runāt būtu grūti. Drīzāk iziets pa nullēm, taču kādam veicies tīri labi.

Individuālais komersants Egons Gašulis stāsta, ka apkalpojis vien piecus klientus. Tas esot ļoti maz, tāpēc spiež, ka uz tā taisīt biznesu nav izdevīgi, lai gan šajā lauciņā darbojas ne pirmo gadu. ”Cilvēki nezvana, jo nav naudas,” uzskata E.Gašulis. Vīrietis prasījis desmit latus stundā. ”Tā ir normāla cena, lai integrētos tirgū,” turpina E.Gašulis.

Arī uzņēmuma ”Nordia” īpašnieks Ilmārs Pelnēns atzīst, ka zvanu bijis maz – janvārī apkalpotas trīs vai četras adreses, un palīdzību lūgušas pārsvarā privātpersonas. Taču, kaut neliela, peļņa bija. Viņu rīcībā ir pašizgāzējs, pašizgāzējs ar krānu un frontālais iekrāvējs. ”3.50 par kubikmetru,” cenu par sniega izvešanu nosauc I.Pelnēns. Pēc internetā pieejamās informācijas redzams, ka ikdienā uzņēmums sniedz transporta un komunālos pakalpojumus. Arī E.Gašulis, ar viņa rīcībā esošo tehniku, var pielāgoties un darīt jebkurā gadalaikā nepieciešamos darbus.

I.Pelnēns pastāsta, ka vairākiem nācies atteikt, jo, apskatot objektu, negribējis riskēt un sabojāt augošos košumkrūmus, stādījumus. Tāpēc uzņēmums apsver domu iegādāties mazāku tehniku, piemēram, ”Bobcats”, kas bez grūtībām var manevrēt mazā teritorijā. ”Jāstrādā ar atbilstošu tehniku,” skaidro uzņēmējs.

Nesagaidot zvanus no iedzīvotājiem, E.Gašulis, piemēram, vērsies arī pie atbildīgajiem dienestiem, taču atsaucību nav guvis, lai gan viņa rīcībā ir mazais ekskavators un smagā automašīna ar manipulatoru. Un to E.Gašulis uzskata par vienu no lielākajām pieļautajām kļūdām laikā, kad pilsēta grima sniega kupenās: ”Jātīra ir operatīvi. Ja pilsēta ar to netiek galā, tas ir jāatzīst un jārod papildus finansu līdzekļi, ko maksāt no malas piesaistītajai tehnikai.” E.Gašulis domā, ka šāda īslaicīga spēku piesaiste dotu vēlamo rezultātu. Vīrietim radies priekšstats, ka viss ir sadalīts un kādam šajā biznesā iespraukties – neiespējami, bet sniega kaudzes uz ielām liecina par to, ka ar saviem pienākumiem tie netiek galā un palīdzība no malas – būtu vajadzīga.

”Negribu kritizēt, taču domāju, ka sniega tīrīšanas darbus pilsētā varēja raitāk organizēt,” atklāti sacīja I.Pelnēns, kad jautājām, kā, viņaprāt, Liepāja tika galā ar lielo sniega daudzumu.

Krāj pieredzi citām ziemām

”Decembra beigās bija tik daudz, ka, lai visiem palīdzētu, darbinieki strādāja nonstopā, ” apgalvo SIA ”Energo Optimus” īpašnieks Jānis Sīlis. Tā kā šobrīd sniegs nesnieg, arī darbu ir mazāk, taču aktīvajā periodā klientu saraksts bijis garš. ”Tīrījām ugunsdzēsējus, ”Top!” veikalus, ”Rietumu centru”, tāpat atsevišķu māju pagalmus,” uzskaita J.Sīlis. Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir saistīta ar siltumsūkņiem, taču tā kā ir iegādāts traktors, to jāliek pie darba. Pārsvarā sadarbība bijusi ar iepriekšējā gada klientiem, taču nākuši klāt arī jauni. Par stundu prasīti 18 lati.

Uzņēmums ”ArboPro” nodarbojas ar koku kopšanu un bīstamo koku nozāģēšanu, taču ziemā darbs apstājas, un, tā kā ir viss nepieciešamais, tiek tīrīti jumti. Jāatzīmē, ka arī šādi speciālisti šoziem tika aicināti palīgos iedzīvotājiem.

”Izsaukumi bija katru dienu. No sniega atbrīvojām ”Latvijas bankas” jumtu, Olimpiskā centra, sadarbojāmies arī ar ”Liepājas namu apsaimniekotāju” un privātīpašniekiem,” atminas ”ArboPro” īpašnieks Vaironds Bitenieks. Viņš uzsver, ka, lai to darītu, ir vajadzīgas gan zināšanas un iemaņas, gan tehniskais aprīkojums. ”Pasūtītājs ļoti riskē, uzlaižot cilvēkus, kuri strādā apmetot striķi sev ap vidukli un skursteni, bez ķiverēm, uzkabēm,” uzskata V.Bitenieks. ”Darbs ir augstumā, un visapkārt ir trešo personu īpašumi – transports, apgaismes ķermeņi, kabeļi, satelītantenas. Jāpadomā, kurš uzņemsies atbildību, ja kaut kas no tā tiks sabojāts. Arī jumta segumi var tikt bojāti, jo tie ir dažādi. Jāzina, kā strādāt.” V.Biteniekam ir nelieli iebildumi pret Liepājas domes izplatīto sarakstu ar tiem, kas var it kā veikt jumtu tīrīšanu. ”Vai ir pārbaudīts, cik no tiem ir atbilstoša kvalifikācija?” viņš jautā.

Prognozēt, cik liela un vai vispār šajā ziemā, kas vēl turpināsies līdz martam, ir bijusi peļņa, abu uzņēmumu vadītāji neņemas. J.Sīlis vien nosaka, ”ja ir pieprasījums, tad neko sliktu nevar teikt”. V.Bitenieks norāda, ka bijuši arī papildus izdevumi – iepirkts aprīkojums, pieņemti darbā cilvēki. Turklāt ir, kas vēl nav samaksājuši. ”Uz to cilvēki nav tik naski. Iespējams, kaut ko nāksies norakstīt zaudējumos,” lēš uzņēmējs. Tas, cik prasīts par darbu, atkarīgs no jumta slīpuma. Bija sākot no 25 santīmiem par kvadrātmetru līdz pusotram latam. ”Ar cenām spēlēties nevar. Tās speciāli nepaaugstinājām, saglabājām pagājušā gada līmenī,” teic arborists.