Piektdiena, 5. jūnijs Margots, Igors, Ingvars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzsver Liepājas cietuma būvniecības nozīmi

Uzsver Liepājas cietuma būvniecības nozīmi
Foto: Ieva Čīka/LETA
29.03.2019 16:29

LETA

Atslēgvārdi

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, aģentūrai LETA pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Pēc Brasas cietuma likvidācijas ietaupītais finansējums 2019.gadā un 2020.gadā tiks novirzīts darba samaksas palielināšanai IeVP nodarbinātajiem un citu ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai – Jelgavas dzīvojamā korpusa, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļas ēku jumtu, Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukuma un 3.korpusa remontdarbiem.

Fedorova piebilda, ka Brasas cietums ir slēgtais cietums, tādēļ ieslodzītie ir pārvietoti uz citām atbilstoša režīma ieslodzījuma vietām ar vienlīdz daudzveidīgām resocializācijas iespējām, tai skaitā izglītību un nodarbinātību. Ieslodzīto pārvietošana atbilstoši visām drošības prasībām noslēdzās šonedēļ.

Savukārt IeVP priekšniece Ilona Spure uzsvēra, ka ir pienācis laiks spert nākamo soli Latvijas cietumu sistēmas attīstībā. “Droša un moderna cietumu infrastruktūra ne tikai garantē starptautiski noteiktās ieslodzīto pamattiesības, kuras jāievēro ikvienā civilizētā valstī, bet arī palielina personāla un sabiedrības kopējo drošību. Arī cietuma personālam ir tiesības strādāt mūsdienīgā un drošā darba vidē. Uzskatu, ka publiski izskanējušie aicinājumi pārvirzīt Liepājas cietuma būvniecības projekta celtniecībai paredzēto finansējumu vērtējami kā nopietns iekšējās drošības apdraudējums,” uzsvēra IeVP priekšniece.

Spure arī piebilda, ka Latvija ir uzņēmusies pildīt noteiktas starptautiskās saistības. Viņa skaidroja, ka kopš 1997.gada Latvija ir pievienojusies Eiropas Konvencijai par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) 2018.gadā ziņojumā Latvijas valdībai pārmeta kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību un vērsa uzmanību uz nepieciešamību šo jautājumu risināt.

Brasas cietuma slēgšana ir vien neliela daļa no plašāka ieslodzījuma vietu reformu plāna, kuru mērķtiecīgi īsteno IeVP. Ieslodzījuma vietu reforma tiek veikta saskaņā ar valdības apstiprināto Latvijas ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju, kas nosaka ne tikai novecojušās un mūsdienu prasībām neatbilstošas cietumu infrastruktūras slēgšanu, bet arī paredz mūsdienu prasībām atbilstoša, jauna cietuma būvniecību, norādīja Fedorova.

Savukārt Bordāns uzsvēra, ka Liepājas cietuma būvniecības uzsākšana būtu nopietns ieguldījums sabiedrības drošības stiprināšanā un jaunā infrastruktūra palīdzētu noturēt darbā pieredzējušu ieslodzījuma vietu personālu, kas kritiski nepieciešams darbam ar ieslodzītajiem, ar mērķi mazināt noziedzīgās uzvedības riskus, jaunas cietuma ēkas celšanas nepieciešamību.

Turpretim Spure vērsa uzmanība uz to, ka joprojām ik gadu ieslodzījumā nonāk pieaugušie ar ļoti zemu izglītības līmeni, kas ievērojami apgrūtina cietuma personālam uzticēto resocializācijas procesu īstenošanu. Šajā mācību gadā dažādās izglītības programmās Brasas cietumā mācījās 98 notiesātie. No tiem 62 notiesātie apguva pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Pārvietošana uz citām ieslodzījuma vietām tika plānota, primāri risinot jautājumu par iespēju turpināt uzsāktās mācības 6., 9. un 12.klases skolniekiem, sakarā ar to, ka šiem izglītojamajiem jākārto valsts pārbaudījumi. Rīgas vakara ģimnāzija Rīgas Centrālcietumā īsteno tādas pašas izglītības programmas, kādas notiesātie apguva Brasas cietumā, tādēļ sadarbībā ar ģimnāzijas vadību tika risināts jautājums par iespēju uzņemt 6. klases, 9. klases un 12. klases izglītojamos Rīgas Centrālcietumā.

Papildus tam Brasas cietumā tika īstenotas divas profesionālās izglītības programmas, kas ļāva notiesātajiem iegūt elektromontiera un drēbnieka kvalifikāciju. Ņemot vērā izglītības iestāžu iespējas un ieslodzījuma vietu infrastruktūru, par piemērotāko ieslodzījuma vietu šo mācību turpināšanai tika izvēlēts Jelgavas cietums. Ikdienas jautājumu risināšanu par pašreiz apgrūtina fakts, ka vecajos cietumos trūkst piemērotu telpu sadarbības attīstīšanai ar komersantiem ieslodzīto nodarbināšanā. Ar komersantu SIA “SRC Brasa”, kurš Brasas cietumā bija izveidojis šūšanas ražotni, tiek veiktas pārrunas par iespēju ražotni pārvietot uz citu ieslodzījuma vietu, tomēr ieslodzījuma vietu vecā infrastruktūra ne vienmēr atbilst komersantu noteiktajām ražošanas un tehniskajām prasībām.

Komentējot ieslodzījumu vietu reformu, Fedorova norādīja, ka kopš 2008.gada ieslodzījuma vietu nozarē jau ir notikušas vairākas pārmaiņas – likvidēti Pārlielupes, Šķirotavas un Vecumnieku cietumi, Matīsa cietums apvienots ar Rīgas Centrālcietumu, Daugavpils cietums apvienots ar Grīvas cietumu, kā arī atvērts Olaines cietuma Atkarīgo centrs un atjaunota izmeklēšanas nodaļa Valmieras cietumā.

Viņa piebilda, ka kopš apstiprinātā rīkojuma par Brasas cietuma likvidāciju notiek pakāpeniska amatpersonu un darbinieku pārcelšana vakantos amatos citās IeVP struktūrvienībās vai pārcelšana uz Iekšlietu ministrijas (IeM) iestādēm. Pārcelšanai uz citām IeVP struktūrvienībām ir piekritušas 103 amatpersonas un 10 darbinieki, kas veido 67% no kopējā Brasas cietuma personāla skaita. Pēc savas iniciatīvas uz IeM iestādēm dienestā pārceltas septiņas amatpersonas, savukārt no dienesta kopumā, tai skaitā pēc savas iniciatīvas, atvaļinātas 36 personas. Piedāvātajiem amatiem nav piekrituši un līdz ar Brasas cietuma slēgšanu tiks atbrīvoti no darba četri darbinieki.

Brasas cietuma ēkas un zeme 1,48 hektāru apmērā ir Tieslietu ministrijas īpašums, tādēļ lēmuma pieņemšana par turpmāko cietuma teritorijas pielietojumu ir ministrijas pārziņā. Gala lēmumu par tālāku darbību būs iespējams pieņemt pēc teritorijas sakārtošanas darbu noslēgšanas. Latvijas ieslodzījuma vietu reformu mērķis ir mūsdienīga soda izpilde drošā cietumu infrastruktūrā, norādīja Fedorova.

Brasas cietums bija slēgtais cietums Rīgā, kur mūsdienās sodu izcieta ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Tā bija viena no desmit IeVP pārziņā esošajām Latvijas ieslodzījuma vietām, kuru uzdevums ir nodrošināt ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildi. Šī cietuma vēsture sākas divdesmitā gadsimta sākumā, kad Cietumu valde nolēma sākt jaunas ieslodzījuma vietas būvniecību Brasas apkaimē.

Pēc Brasas cietuma slēgšanas Latvijā turpinās darboties deviņas ieslodzījuma vietas, divas no tām – Rīgā.

12 komentāri

2019-03-29 17:37

£: Peedeejaa mulkiiba cietumu celt ! Jaatjauno darbs Latvijas akmenslauztuvees un kuudras purvos ! Ieslodzito izdziivoshanai uzcelamas vienkaarshas barakas,bez jebkaadaam eertiibaam ! Jo notiesaatajiem jaasaprot ,ka viniem sods izcieshams,caur smagu katorgas darbu,nevis niikstot pie televizoriem un gaidot,ka viniem kaads eest uztaisiis un pabaros,laikaa kad Latvijas beerni un pensionaari dziivo pusbadaa !

2019-03-29 17:53

Jāzeps Poškus: Atceros manā jaunībā cietumnieki nesēdēja pie televizoriem ,vai mobilajiem tālruņiem ,bet uzcēla visas hruščovkas mājas Vītolu un vēl vairākās ielās.

2019-03-29 21:08

Joske: Tam 17:37 ej un strādā akmens lauztuvēs.!!!kas tev liedz??? A pareiziem arestantiem liec mieru.

2019-03-29 21:19

nu ja: Varēsim pēc dažiem gadiem vērot bieži tādus notikumus kā nupat notikušie Apšu ielā . Tagad šausmināmies, tad būs parasta lieta. Kad viņus izlaiž, cik ir tie, kas kaut kur tālāk dodas? Lielākā daļa Liepājā arī paliks un dzerstīsies., zags un kausies.

2019-03-30 07:52

jā katra ministrija: cīnās par savām prioritātēm un labi vien ir.Ieslodzītie ir cilvēki un padzīvojuši cilvēcīgos apstākļos jaunajā cietumā negribēs brīvībā esot dzīvot degradētā vidē.Tomēr arī vecie cilvēki ir pelnījuši Liepajā vai tās tuvuma(kādā pietuvinātā novada) skaistu un modernu pansionātu.

2019-03-30 09:56

zoja: Man liekas , ka bezdarbība ir lielāks sods nekā darbs.

2019-03-30 11:04

Ed: Ja valstis negrib ieguldit naudu izglitiba,tad tuvakaja nakotne bus jeieguld cietumos.

2019-03-30 11:30

Nejauciet biznesu !: Tagad par sēdēšanu nepiemērotā cietumā var pažēloties un kompensāciju dabūt no valsts.. Jaunā cietumā nebūs nekādu izredžu par sēdēšanu nopelnīt.

2019-03-30 12:46

Ufyfuf: Jāsūta viņus uz gateri, lai saprot kas ir sāpes, un mokas. Nekur citur viņi darbu neatradīs.
Bieži sludinājumi pa darbu cietumā tikai papīrus jākārto Rīgā.

2019-03-31 08:29

ha ha: Cietums ir ļoti vajadzigs , kur visus no Rīgas valsts izadzējus un tautas apzadzējus sasēdināt

2019-04-04 22:49

Jaunliepāja: Bez Jauna cietuma mes neiztiksim. Vecie savu ir nokalpojuši. Bet,pirmkārtām vajadzētu atjaunot normālus skolnieka pienākumus: tīrīt klasi, skolas pagalmu utt. Tas viss disciplinē! Citādi mes audzinam baltrocīšus kam ir uzspļaut sabiedribas likumiem. Isāk sakot ,daļa no cietuma kontingenta rodās jau skolā tikai tāpēc ka tu viņam nedriksti pateikt fui,tā nedrīkst un likt strādāt! Ko ,ne pārprasta cilvēkmilestība! Nu nepārstrādāsies bērniņi! Ne visu vajag kopēt no ārzemēm. Reizēm der arī pašie padomāt kāpec tieši tā un nevis citādi! Nu bet birokratijas vadmotīvs ir vienkāršs: mums lika,tāda ir direktīva! Paliek neatbildēts jautājums: kāpec? Tev pašam savas galvas nav?

2019-04-07 22:25

vepris: Bērndārziem naudu nevar atrast, uz bērnu zobārstu rinda divi gadi Liepājā, skolas ver ciet.. un tajā pašā laikā mauks augšā sanatoriju slepkavām, izvarotājiem, zagļiem un co.
Pēdējā cilvēku grupa kura var kaut ko prasīt no pārējās sabiedrības.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz