Vai būvniecības jomā iestājies sasalums?
Parastam iedzīvotājam, staigājot pa Liepāju, iespējams, šķiet, ka tik traki jau nav. Vietām, jo īpaši pilsētas centrā, manāmi daži objekti, kurus turpina būvēt. Tomēr vietējie būvniecības industrijas pārstāvji nepavisam nav optimistiski noskaņoti, vēl vairāk – var pat teikt, ka tos pārņēmis pesimisms un neticība nākotnei.
Satraucošas ziņas par pamirumu celtniecībā nāk no visām pusēm. Vispirms jau Nodarbinātības valsts aģentūras informācija, ka pēdējo pāris mēnešu laikā darbu zaudējuši un Liepājas filiālē reģistrējušies vismaz 500 celtnieku no Liepājas un rajona firmām. Taču redakcijas rīcībā ir informācija, ka īstenībā situācija ir vēl nepatīkamāka, proti, daļā būvfirmu, kaut arī darbinieki nav saņēmuši oficiālu darba uzteikumu, tie atlaisti bezalgas atvaļinājumā uz nezināmu laiku.
Krīze celtniecībā atspoguļojas arī pilsētas Būvvaldes apkopotajā informācijā. Šā gada sākumā vērojams straujš kritums, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laikposmu attiecībā uz akceptētajiem būvprojektiem, būvniecības pieteikumiem, izsniegtajiem plānošanas uzdevumiem utt. Skaitliskā izteiksmē vairumā pozīciju samazinājums par trešdaļu, bet dažās – pat uz pusi. Tomēr ir vēl kāda nianse. Statistikā apkopoti galvenokārt dati par iepriekš iesniegtiem projektiem, jaunas būvatļaujas tikpat kā netiek pieprasītas. Un arī ne visos būvobjektos, kur pērn vai agrāk uzsākta darbība, to pašlaik turpina.
Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska piekrīt, ka pašlaik būvniecībā manāmi mazinājušās aktivitātes, tomēr viņa pieļauj, ka darbība varētu atsākties vasarā. Tomēr, aptaujājot vairākus vietējos būvuzņēmējus, varēja just, ka vairums nelolo īpašas cerības tuvākajā laikā sagaidīt celtniecības jomas atsalumu. Pirmkārt, tiek norādīts, ka privātais būvniecības sektors pašlaik esot pilnībā miris, jo tas saistīts ar vispārējo finansiālo situāciju valstī – cilvēkiem gluži vienkārši nav naudas, lai remontētu dzīvokļus, kur nu vēl būvētu mājas. Otrkārt, finanšu trūkums krasi izjūtams arī valsts un pašvaldības sektorā, kas palicis vienīgais, uz ko būvnieki var cerēt. Taču konkurence uz tiem pāris pasūtījumiem esot nežēlīga.
Kā pastāstīja kādas būvkompānijas vadītājs, viņa vadītā firma jau esot atmetusi ar roku piedalīties izsludinātajos konkursos, jo tajos piesakoties pat līdz 50 pretendentu, ne tikai vietējie, bet no visas Latvijas, arī no Rīgas. Tomēr celtniecības sabiedrības “Būvnieks” vadītājs un valdes loceklis Leons Runiķis cer, ka vasarā kaut kādas iespējas celtniekiem tikt pie darba pavērs ēku siltināšana, skolu sakārtošana, logu nomaiņa. Bet celtniecības firmas “ENNO H” vadītājs Hardijs Šakalis neslēpa daudz pesimistiskāku viedokli. “Situācija ir dramatiska,” viņš sacīja. “Ja valsts nepalīdzēs sakārtot ekonomisko situāciju, atjaunot cilvēku maksātspēju, tad nogrims visa tautsaimniecība, arī celtniecība. Privātais sektors ir pilnīgi miris, celtnieki turas tikai ar valsts un pašvaldības pasūtījumiem, taču tur konkurence ir pārāk liela. Tagad jau nav runa, ka izvēlēsies labāko un kvalitatīvāko piedāvājumu, bet tikai lētāko.”
Līdz šim būvniecības nozarē kopumā Liepājā bija nodarbināti ap 3000 cilvēku. Vienīgais veids, kā krīzē palīdzēt būvniecības nozarei, ir maksimāli apgūt Eiropas Savienības fondu naudu.
Uzziņai
2008.gadā līdz 15.februārim 2009.gadā līdz 15.februārim
Akceptētie būvprojekti 91 70
Būvniecības pieteikumi 87 43
Izsniegtie plānošanas uzdevumi 49 30
Plašāk par būvniecības nozares situāciju Liepājā lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23.februāra numurā Sarmītes Pelcmanes publikācijā.
Var diskutēt, vai tieši pilsētas centrā būtu jāatrodas spēļu zālei, taču fakts nav noliedzams – tieši šī Lielās ielas vēsturiskā celtne, kurā saimnieko azartspēļu biznesa pārstāvis “Fenikss”, pašlaik – par spīti vispārējam pieklusumam būvniecībā – tiek sagatavota fasādes rekonstrukcijai. Darbu pasūtītāja – SIA “Alfor”.