Liepājnieki jau bija apraduši ar domu par uzņēmēja Andra Griģa pārstāvētās firmas “Livland Resort” lielajiem plāniem būvēt Jūrmalas parka ziemeļu daļā modernu SPA un atpūtas kompleksu, kad atkal jauns pārsteigums – izrādās firma “Laila L” vēl atceras par sev piederošo bijušās sanatorijas Peldu iestādi, kas netālu no koncertdārza “Pūt, vējiņi!” stāv tukša un pamesta jau vairāk nekā desmit gadu, un kopā ar biznesa konsultāciju firmu “Colliers International” prezentēja ieceri šajā vietā celt grandiozu SPA, viesnīcas un konferenču kompleksu.

Vai tas nozīmē, ka Liepājai paveras iespēja atkal atgūt kūrorta pilsētas spožumu, vai tie tikai rozā sapņi?

Labi aizmirsts vecais

Vēstures avoti vēstī, ka Liepājai jau 19.gadsimta sākumā bija labas peldvietas un kūrorta slava. Par izcilu atpūtas vietu to atzinuši pat Krievijas cari, viņu vizītes pēc tam pamudināja daudzus aristokrātus pavadīt vasaru Liepājā. Parka apstādījumus pārvērta krāšņā parkā, uzcēla varenu vannu iestādi (ko paplašināja 1902.gadā) un kūrmāju ar koncertdārzu. Atpūtnieku skaits strauji palielinājās.

Arī padomju gados kūrorta tradīcijas neizzuda, kaut arī kļuva pieticīgākas un publika – pavisam atšķirīga. Jūrmalas parkā izveidoja sanatoriju “Liepāja”, kur atpūsties un izbaudīt ārstnieciskās procedūras brauca no visas plašās Padomju Savienības, un skaļa līksmība parka zonā skanēja līdz rītausmai, vienīgi pludmali naktīs apmeklēt bija liegts, to cītīgi apsargāja padomju robežsargi.

Plusi un mīnusi

Kopš 1994.gada dziednīcas parkā vairs nav, daļa koka namiņu kļuvuši par privātām villām, citi vēl gaida savus saimniekus, bet baltā Peldu iestādes ēka joprojām stāv tukša un skumja. Arī iepriekš bijuši dažādi projekti, daži pat visai grandiozi, kā atjaunot slavenā arhitekta Maksa Paula Berči projektēto Peldu iestādi un attīstīt kūrortu, taču līdz šim neviens nav īstenots. Bet tagad, neilgā laika posmā, uzreiz divi tik vērienīgi piedāvājumi! Un varbūt labi, ka tā, jo tad ir cerība, ka vismaz viens no tiem tiks īstenots. Atdzīvināt Jūrmalas parka zonu un atjaunot kūrorta tradīcijas Liepājai noteikti nāktu par labu, jo, palielinoties tūristu un atpūtnieku skaitam, ieguvēji būtu daudzu biznesa jomu pārstāvji – plauktu viesnīcas, veikali, amatnieki, kas gatavo suvenīrus, utt.

SPA kompleksi ir populāri visā pasaulē. Tomēr, ļaujot šim biznesam attīstīties Liepājā, jābūt ļoti uzmanīgiem, lai grandiozās celtnes nenodara pāri vēsturiskajai parka zonai un neiznīcina tās savdabību. Tā uzskatīja arī Liepājas domes Būvniecības konsultatīvās padomes eksperti, kuri ļoti kritiski izvērtēja piedāvāto Peldu iestādes apbūvi ar nodomu pārvērst to par milzīgu celtni ar vairākiem piecstāvu korpusiem.

Savukārt iecerētais SPA centra projekts parka ziemeļu daļā bija nedaudz iestrēdzis varas gaiteņos un dokumentu kalnos, kamēr tā autori pierādīja, kāpēc šāds objekts būtu jāceļ zaļajā aizsargājamā zonā.

Mazāku un elegantāku!

Par firmas “Colliers International” un partneru piedāvāto Peldu iestādes un apkārtējās teritorijas iecerētās apbūves koncepciju tikko vēstījām. Abu nekustamo īpašumu – Peldu ielā 56 un Peldu ielā 68 – īpašniece ir firma “Laila L”. Projekta attīstītāji to nosauca par spārnu projektu, jo divu piecstāvu namu korpusus paredzēts piebūvēt Peldu iestādes aizmugurē. Te iecerēts izvietot četrzvaigžņu SPA viesnīcu, restorānu, bāru, konferenču un izklaides telpas. Otrajā zemes gabalā domāts uzbūvēt vēl vienu piecstāvu viesnīcas korpusu viesiem, kuri apmetušies uz ilgāku laiku. Vienlaikus tika solīts rekonstruēt vēsturisko Peldu māju, saglabāt šīs parka daļas vēsturiskās, dabas un kultūras vērtības. Tomēr Būvniecības konsultatīvā padome, kaut arī atbalstīja ideju, tomēr arhitektonisko risinājumu kritizēja, norādot, ka grandiozais projekts ir pārāk agresīvs pret apkārtējo vēsturisko vidi un parka atpūtas zonu, jo projekts pārlieku orientēts uz biznesu un peļņu. Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš izteicās: “Pašu koncepcijas ideju mēs nenoraidām, taču šajā piedāvājumā ir nepieciešami uzlabojumi.” Interesanti, ka projektu aizstāvēja Liepājas domes deputāts Āris Ozoliņš, sakot: “Labi, ka uzņēmēji aktivizējušies un ir gatavi sakārtot šo objektu. Protams, projekts jāuzlabo, bet Liepāja nedrīkstētu palaist garām tādu iespēju. Ja nesanāks, vēsturiskā ēka atkal stāvēs 10 gadu tukša un var pazust pavisam.” Savulaik Ā.Ozoliņš bija firmas “Laila L” līdzīpašnieks, taču, kā apgalvoja redakcijai, jau pirms krietna laika esot savas kapitāldaļas pārdevis un vairs nekas viņu ar šo uzņēmumu nesaistot.

Pagaidām nav zināms, kā attīstīsies ideja par SPA viesnīcu parka centrā. Projekta attīstītājiem jāsagatavo profesionālāks piedāvājums, jāturpina konsultācijas, jādomā par vizuālo  uzlabojumu un apjomu iespējamu samazinājumu. Vai tas viņus nenobaidīs, to rādīs nākotne, pagaidām pāragri minēt.

Starta pozīcijā

Otrs SPA kompleksa projekts – parka ziemeļu daļā starp Roņu ielu, Zvejnieku aleju, Kūrmājas prospektu un Baltijas jūras krasta līniju –  ir ticis tālāk. Te zemes gabals 42469 kvadrātmetru platībā iznomāts SIA “Livland Resort” uz 12 gadiem rekreācijas objekta būvniecībai. Pēc vairākkārtējas saskaņošanas valdība atļāva būvēt SPA centru piekrastes kāpu aizsargjoslā. Projekta izskatīšana paredzēta nākamajā domes sēdē, tad arī izšķirsies, vai deputāti atbalstīs tā īstenošanu vai ne.

Pēc uzņēmuma “Livland Resort” pārstāvja Andra Griģa vārdiem, uzņēmums vēlas veidot veselības uzlabošanas un kūrorta centru, izmantojot pieejamos apakšzemes minerālūdens resursus, dūņas, zilo un sarkano mālu.

Jau esam informējuši, ka SPA kūrorta projektu veidojuši divi profesionāļu aprindās atzīti austriešu arhitekti – Romāns Perisuti un Markuss Šulcs. Kompleksā paredzēta tirdzniecības zona, klubi, dārzs, kafejnīcas, bāri, panorāmas, lifts, tiltiņš uz jūru, procedūru kabineti, masāžas telpas, saunas, burbuļvannas, viesnīca, telpas semināriem utt. Pie vēsās jūras pieradušos liepājniekus varētu iepriecēt apsildāmais āra baseins, no kura caur stiklotu sienu pavērtos skats uz pludmali.

Vai kāds no šiem projektiem patiesi īstenosies un vai Liepāja atkal kļūs par kūrorta pilsētu, atjaunos vecās tradīcijas, zels un plauks, to pašlaik nezinām, bet gribētu ļoti.

Kūrorta tradīcijas Liepājā

Liepājas peldvietu lielākas ļaužu masas sāka apmeklēt jau 1810.gadā, bet 1834.gadā tur izveidota Merbi privātā peldiestāde ar siltām un aukstām jūras ūdens vannām.

19.gadsimta sākumā (1830.g.) pilsētu apmeklēja vairāk nekā 300 peldviesu.

1830.gadā to apmeklēja krievu ķeizara ģimenes locekļi, bet pēc pāris gadiem arī pats cars ar carieni.

Vecā peldu iestāde celta 1860.gadā, to nosauca par Nikolaja Peldu iestādi.

Jaunā Peldu iestāde, kas saglabājusies vēl tagad, celta 1902.gadā pēc arhitekta Maksa Paula Berči projekta.

1925.gadā atklāja Liepājas ezera slavenās dūņas, ko izmantoja sanatorijā dziedniecības procedūrām.

Pēc Otrā pasaules kara dziedniecības iestāde sāka darboties 1946.gadā. Te izveidoja sanatoriju “Liepāja”.

1978.gadā sanatorijas teritorijā 1,3 kilometru dziļumā atrada ļoti augstvērtīga minerālūdens avotu – pazemes ezeru, tā ūdeni izmantoja procedūrām.

Sanatorija darbojās līdz 1994.gadam. Kopš tā laika Peldu iestāde ir tukša.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

No Jura Raķa personiskā arhīva

Peldu māja vēl pavisam jauna un svaiga. Tādu to 1926.gadā fiksējis fotogrāfs. Pilsētas Peldu iestāde un kūrorts tolaik bija iecienīta pilsētnieku un viesu atpūtas vieta. Kas to gaida nākotnē?