SIA “JLM grupa” būtu turpinājusi darbu un tagad jau būtu sasparojusies, ja vien uzņēmuma administrators stūrgalvīgi nebūtu pieņēmis lēmumu par darbības apturēšanu, šodien raksta laikraksts “Kurzemes Vārds”. Par to ir pārliecināts tagad jau bijušais uzņēmuma īpašnieks Arvis Rove. Viņš ir šokēts par to, ka glābšanas riņķa vietā, ko viņš meklējis Maksātnespējas aģentūrā, patiesībā viņš tur saņēmis dzirnakmeni, ar ko uzreiz nogrimt dibenā.

A.Rove uzskata, ka Jelgavas un Liepājas maizes ceptuvju apvienošana vienā “JLM grupā” pašu uzņēmumu mazliet nogremdēja. “Ja to darīja, tad apvienošanos vajadzēja veikt citādi,” laikrakstam sacīja A.Rove. Kas tās bija par lietām, ko ārzemnieki darīja aplami? “Pārvaldes mašinērija bija par lielu un smagnēju, jo realizāciju vajadzēja veikt ļoti strauji, vai arī izdarīt lielas investīcijas. Šajā gadījumā netika darīts ne viens, ne otrs. Ārzemnieki pārņēma uzņēmumu un domāja, ka ar nelieliem ieguldījumiem tiks galā. Kad viņi redzēja, ka investīcijas vajadzēja lielākas, tad vairs strādāt nevēlējās.” Par klupšanas akmeņiem viņš min vairāku faktoru kopumu: finanšu trūkumu un menedžmentu.

Pēc tam, kad neizdevās panākt tiesiskās aizsardzības procesu, viņš meklējis dažādas citas iespējas, kā uzņēmumu glābt. “Pētot likumdošanu, es secināju, ka glābiņu paredz “Maksātnespējas likums”. Tajā rakstīts, ka “maksātnespējas procesa mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu”. Tas ir primārais. Bankroti un likvidācija ir tikai pēdējie līdzekļi. Taču tas, kas notiks pēc tam, mani šokēja: ka viens valsts ierēdnis likuma ietvaros var pieņemt lēmumu par strādājoša uzņēmuma darbības apturēšanu. Administrators Guntars Birsāns paziņoja, ka neredz iespējas turpināt ražošanu, un viss.”

Vēlāk A.Rove papētījis maksātnespējas procesu statistiku un secinājis, ka lielākoties visi maksātnespējīgie uzņēmumi tiek likvidēti, nevis atveseļoti. Bez tam lielākā daļa maksātnespējīgo uzņēmumu tam tika laikus sagatavoti, proti, iztukšoti. “JLM grupas” gadījumā tika apturētas funkcionējošas ražotnes ar visām iekārtām, izejvielām noliktavās, gatavo produkciju un savu vietu tirgū.

Vai uzņēmumu varēja glābt? “Esmu par to pārliecināts!” laikrakstam “Kurzemes Vārds” sacīja A.Rove. Vēl dienu pirms darbības apturēšanas viņš sēdējis ar administratoru pie viena galda, un telekonferences laikā kāds igauņu uzņēmējs solīja apgrozāmajos līdzekļos tūlīt pat ieskaitīt 40 tūkstošus latu, taču arī tas netika ņemts vērā. Lai arī A.Rove rakstījis sūdzības Maksātnespējas aģentūrai, atbildē saņēmis paziņojumu, ka Birsāns ir rīkojies atbilstoši likumiem. “Visur atdūros kā pret sienu,” atminas A.Rove. Viņš ir neizpratnē, jo, kam no tā kāds labums? Visu aprēķinot, “JLM grupas” darbības apturēšana līdz šim brīdim valstij jau nodarījusi zaudējumus 150 tūkstošu latu apmērā. A.Rove uzskata, ka šobrīd glābt uzņēmumu “Liepājas maiznieks” vairs nav iespējams, jo būtu tas pats, kas nodibināt jaunu uzņēmumu. Tāpēc jau decembrī būs kreditoru sapulce, un visticamāk, ka tiks nolemts uzsākt bankrota procedūru. 

Uzņēmuma “Liepājas maiznieks” ēkas stāvēšot tukšas vēl gadiem ilgi, jo diez vai ekonomiskās krīzes apstākļos tām būs pircēju.

Arvis Rove: “Uzņēmuma slēgšana radīja lielus zaudējumus, kuru varēja arī nebūt.”