Rīt Liepājā ierodas Latvijas ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, un šim faktam šoreiz pievēršama īpaša uzmanība, jo galvenais un aktuālākais sarunu temats šoreiz varētu būt ogļu spēkstacijas iespējamās būves perspektīvas mūspusē. Kāpēc Liepājai vajadzīga šāda spēkstacija, ko no tās iegūs liepājnieki, ko – Latvijas valsts un kāpēc šīs spēkstacijas būve tiek politizēta, to aplūkojam svarīgās ministra vizītes priekšvakarā.

Ogļu spēkstacijas būve, kas, jāpiebilst, taptu par valsts naudu, pēc Liepājas pilsētas vadītāju domām vispirms ir svarīga mūsu pilsētai. “Liepāja ir nozīmīgs valsts rūpniecības centrs, un mūsu potenciāls ir vēl līdz galam neizmantots,” uzskata Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Kam gribas un kas rūc bārdā…

“Pilsētas rūpniecības attīstībai pašlaik traucē elektrības jaudu nepietiekamība, un šī problēma saasināsies tuvāko gadu laikā. Bez tam Liepājai ir neefektīva siltumapgāde, un spēkstacijas uzbūvēšana atrisinātu pilsētai par nastu izveidojušās apkures problēmas. Tāpēc saprotams, ka mēs izmantosim visas savas politiskās prasmes, lai cīnītos par spēkstacijas būvi Liepājā, un domāju, ka to var darbināt ne tikai ar oglēm, bet arī biomasu. Dānijas pieredze rāda, ka šis ir ļoti efektīvs risinājums.”

“Ogļu spēkstacijas būve mazinātu Latvijas atkarību no viena enerģijas piegādātāja,” valstisko aspektu kā galveno min ekonomikas ministra padomniece Inga Spriņķe, un jāpiebilst, ka pats ekonomikas ministrs ir ogļu spēkstacijas karstāko aizstāvju vidū. Spriņķe tikmēr bilst, ka ogļu spēkstacijas būvei noteikti būtisks būtu Zviedrijas un Baltijas starpsavienojums, kas ļautu pāri palikušo enerģiju nogādāt skandināviem, kas to savukārt labprāt pirktu. Uz redakcijas iebildi par Lietuvas apsviedīgāku rīcību uz šādu savienojuma ieguvi savā robežas pusē, Spriņķe atsaucas uz marta pēdējā dienā notikušajām sarunām Stokholmā starp Latvijas valdības vadītāju un Zviedrijas pārstāvjiem, kur pēdējie minējuši, ka viņus interesētu savienojuma būve ar Baltiju, un nav svarīgi, cik atzari uz kādām valstīm veidojas. Jāpiebilst, ka arī pats Ivars Godmanis, lai arī ne gluži neatgriezeniski kategoriskā formā, presē tomēr paudis atbalstu ogļu spēkstacijas būvei.

Nepareizi šajā spēles laukumā būtu neiezīmēt ogļu spēkstacijas būves pretiniekus. Redzamākie no tiem ir ar ietekmīgo Krievijas kompāniju “Gazprom” saistītie ļaudis, un ne vienu reizi vien Rīgas plašsaziņas līdzekļos izskanējusi “Latvijas gāzes” vadītāju šausmināšanās par ogļu netīrību. Ogļu pretinieki arī min, ka gāzes stacijas būve noteikti būšot lētāka, un tas ir nopietns arguments, ja ņem vērā, ka projekts mērāms vairākos simtos miljonu. Skaidrības labad jānorāda, ka par faktiski izlemtu var uzskatīt jautājumu par gāzes spēkstacijas būvi Pierīgā.

Tomēr diezgan droši var prognozēt, ka būtisks, ja ne izšķirošs abu spēkstaciju būves gadījumā būs Tautas partijas viedoklis. Galvaspilsētas mediji diezgan nepārprotami norādījuši, ka ietekmīgajam Tautas partijas ierindas biedram ogļu spēkstacijas būve nešķiet gluži gaiša esam, un tomēr Liepājas ietekmīgākais Tautas partijas ierindas biedrs Uldis Pīlēns “Dienā” paudis atbalstu šai spēkstacijai. Tikmēr dažādi aizkulišu strāvojumi vēsta, ka cīņa pašlaik vēl nav galā, un, godīgi sakot, pat neiespējami prognozēt, kā tā risināsies, jo uz spēles ir gan liela nauda, gan politika – turklāt politika ne tikai Latvijas mērogā vien.

Kur pasaka par baltiem dūmiem kļuvusi par īstenību

Runā, ka labāk esot vienreiz redzēt, nekā daudzkārt dzirdēt. Pateicoties “Air Baltic” korporatīvajam atbalstam un Latvijas vēstniecības Dānijā atsaucībai redakcijai bija iespēja paviesoties Kopenhāgenas uzņēmumā, kas ir viens no kaimiņvalsts enerģētikas lielākajiem lepnumiem. Enerģētikas milzi “Dong Energy”  var labi apskatīt, jau nolaižoties reisam Liepāja – Kopenhāgena Baltijas jūras viņā krastā vai arī dodoties pretējā virzienā, un, ja trāpās saulains laiks, tad skats ir gluži kā reklāmas rullītī vai fotoalbumā. Jo romantiski balti dūmi kūp no šī monstra iespaidīgā skursteņa, un jāatzīst, ka šāds pat iespaids rodas apciemojot  ietekmīgās kompānijas rūpnīcu. Var redzēt, ka rūpnīcas darbinieki nav uzposti preses aģitācijai, bet to, kas interesē, viņi gatavi pastāstīt. Tūlīt arī jāpiebilst, ka Kopenhāgenas rūpnīca ir tik liels milzis, kuru Latvijai pacelt noteikti nav pa spēkam, tomēr, samazinot mērogus, par līdzībām var aizdomāties.

Piemēram, dāņi ir pārliecināti, ka tieši ogles ir efektīvākā izejviela. Šo savu pozīciju viņi pamato ar to, ka ogļu tirgus esot vispiesātinātākais, tāpēc arī Kopenhāgenas rūpnīca neaizraujas ar apjomīgu un ilgtermiņa līgumu slēgšanu ar kādu no piegādātājiem. Dāņus galīgi neuztraucot arī tas, ka osta pie rūpnīcas (analoga situācija teorētiski var būt arī mūspusē) neesot pārāk dziļa. Ogles esot tik lētas, ka varot mierīgi atļauties ar mazākiem peldlīdzekļiem tās atvest no lielajiem kuģiem.

Tomēr visamizantākā situācija radās mūs tik interesējošajā sadaļā par ekoloģisko drošību. Uz jautājumu, par piesārņojuma kontroli, rūpnīcas pārstāve visnotaļ īsi atbildēja, ka ievērojot vides aizsardzības notiktos likumus, un viss. Uz papildu jautājumu par ogļu tīrību dāniete tikpat lietišķi norādīja, ka karstākajās vasaras dienās tās tiekot smidzinātas ar ūdeni, bet kopumā šī izejviela nekādas raizes neradot. Postpadomju cilvēka aizdomīgums lika šo rindu autoram tomēr pavaicāt, vai apkārtnes cilvēki patiešām jūtas priecīgi, dzīvojot ogļu stacijas tuvumā. Dažkārt viņiem šķietot, ka no rūpnīcas nākot troksnis, bet tās jau esot iedomas, un vai gan vaicātājs neesot dzirdējis, ka dāņi esot lielākie sūdzībnieki Eiropā. Uz šādu tautas teātra premjeru cienīgu gājienu, redakcijai atlika tieši pavaicāt, vai tiešām rūpnīcas pārstāvjiem nekad nav nācies saķerties ar vides aizstāvjiem. “Kā jūs to domājat?” nenotēlojamā neizpratnē pieklājīgi vaicāja dāniete. “Vai tiešām jūs pieļaujat,” viņa centās uzminēt, “ka mēs varētu darboties šeit – pāris kilometru no Kopenhāgenas centra, ja pastāvētu kādi ekoloģijas draudi.” Lai likvidētu neizpratni, redakcija paskaidroja, ka Austrumeiropā ogles saistās ar netīrību. “Bet tāpēc taču ir likumi,” dāniete joprojām bija neizpratnē. “Vai kāds varētu tos neievērot?” Un aicināja pašiem visu apskatīt.

Jāteic, ka redzētais ļāva izprast, ka teiktais nebija veikls sabiedrisko attiecību triks, jo redakcija pabija gan galvenajā enerģijas ražotnē, gan dažādās izejmateriālu piegādes vietās, un tās visas ne tikai darbojās kā vienots mehānisms, bet patiešām ļāva saprast, ka baltie dūmi virs ogļu stacijas vismaz Kopenhāgenā ir realitāte, nevis pasaka. Vai tas būs iespējams Liepājā, to redzēsim tajā gadījumā, ja šī ogļu spēkstacija mūspusē tiks uzcelta. Bet līdz tam vēl – ja vien politiskie sprunguļi neapturēs šā projekta ratus jau pašā sākumā – protams, izpētes darbi un sabiedrības viedokļa noskaidrošana.

Edgars Lūsēns,
“Kurzemes Vārds”

Viens no Dānijas enerģētikas lepnumiem “Dong Energy” labi redzams jau pa lidmašīnas logu, nolaižoties reisam Liepāja – Kopenhāgena.

Jautāti par rūpnīcas ietekmi uz vidi, dāņi atbild īsi un pārliecinoši – ievērojam visus vides aizsardzības noteikumus.