Liepājas zivju produkcijas ražošanas uzņēmums “Kolumbija”, tāpat kā pārējie šās nozares pārstāvji Latvijā, ar cerībām gaida Eiropas Komisijas izšķirošo lēmumu, vai atļaut mūsu valstī kūpināt šprotes pēc tradicionālās metodes.

Šonedēļ Briselē pieņemtajā Eiropas Komisijas regulas projektā Latvijas šprotes izdalītas atsevišķā kategorijā, uz ko neattieksies benzopirēna normas samazināšana. Zemkopības ministrija norāda, ka līdz ar to Latvijai ir izdevies pārliecināt EK un pārējo dalībvalstu ekspertus par kūpināto šprotu tradicionālajām un specifiskajām īpašībām, kas atšķiras no pārējo kūpināto zivju produktu grupas. EK iepriekš pieprasīja kūpinātām šprotēm piemērot benzopirēna normu – piecus mikrogramus uz kilogramu produkta, savukārt Latvija pieprasa noteikt pieļaujamo normu – astoņi mikrogrami uz kilogramu. Tikai šī norma ļautu ražot kūpinātas šprotes ar patērētāju iecienītajām garšas, smaržas un krāsas īpašībām, uzskata Liepājas kompānijas “Kolumbija” valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks, kurš, tāpat kā pārējie Latvijas zivrūpnieki, nepacietīgi gaida EK gala lēmumu.

“Ja piemēros normu – astoņi mikrogrami benzopirēna uz kilogramu, tad, protams, kūpinātās šprotes eļļā vairāk līdzināsies tām, kādas bija kādreiz. Turpretī, ja norma tiktu samazināta, tad ar šprotu ražošanu Latvijā būtu cauri, jo parametri būtu nereāli,” teic I. Krupņiks. “Paldies Dievam, tā histērija ir beigusies, pēdējā laikā nav dzirdēts, ka būtu kādas problēmas ar benzopirēnu.”

Uzņēmumā tagad ir ļoti daudz darba, pasūtījumu apjoms strauji pieaug, stāsta kompānijas vadītājs. “Kolumbija” produkciju galvenokārt eksportē – uz Krieviju, uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī uz Kazahstānu, Uzbekiju, Armēniju, Gruziju u.c. Palielinās arī noiets vietējā tirgū. “Tas viss būtu labi, bet ir divas problēmas, kas traucē saražot vēl lielāku daudzumu, pēc kura patlaban ir pieprasījums,” bilst I. Krupņiks. “Pirmkārt, zivis kļūst deficīts, tām ceļas cena. Tā kā trūkst graudaugu barības mājputniem un mājlopiem, gaļa paliek dārgāka, tad palielinās pieprasījums pēc zivīm. Un tā kā viss ir saistīts, sadārdzinās arī zivju cenas. Turklāt to trūkst, cenšamies nopirkt zivis, kur vien iespējams.” Otra problēma, ko izjūt uzņēmumā, ir Latvijā valdošā lielā bezdarba apstākļos visai pārsteidzoša, proti, trūkstot darbaspēka. Kā tad tā? “Tāds nu mums ir tas bezdarbs,” nopūšas I. Krupņiks. “Protams, ļoti daudzi cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši. Bet palikušie acīmredzot ne sevišķi grib strādāt pie konveijera. Lai arī algas, es uzskatu, mums nav mazas šajos krīzes apstākļos. Esam jau sākuši algu palielināšanu, tā pēdējos mēnešos pieaugusi par 30 procentiem, un cilvēks, kas labi strādā, var nopelnīt no 300 līdz 400 latiem. Tomēr labus darbiniekus grūti nokomplektēt. Tā nav tikai mūsu problēma, to izjūt arvien vairāk biznesmeņu visā Latvijā. Esmu runājis ar kolēģiem Rīgā, arī viņiem iet tāpat. Tagad arvien vairāk rūpnieku sāk domāt par to, ka, lai saglabātu ražošanu, darbaspēks drīzumā būs jāieved. Kā arī, iespējams, vajadzētu mainīt likumdošanu attiecībā uz visādiem pabalstiem, lai cilvēki vairāk būtu ieinteresēti nopelnīt naudu, nevis tikai saņemt pabalstus. Citādāk mēs izveidosim veselu ļaužu slāni, kas tikai dzīvos no dažādiem pabalstiem, nevis ies strādāt.”

Šā gada trešo ceturksni “Kolumbija” pabeigusi ar ļoti labiem rādītājiem, apjomi ievērojami pieauguši, taču uzņēmums varētu vēl vairāk, uzskata tā vadītājs. “Tieši tagad Latvijai ir iespēja ļoti nopietni palielināt eksportu. Mēs nedrīkstam palaist vējā šo iespēju, kamēr valda pasaules tirdzniecības krīze, mums jāielaužas tirgos. Mums ir jānoķer šis vilnis un tas jāizmanto. Lai tikai mūs nenožņaudz ar jauniem nodokļiem! Jācer, ka valdība tomēr būs racionāla,” saka I. Krupņiks.

Sarmīte Pelcmane
“Kurzemes Vārds”

Ja Eiropas Komisijas lēmums būs labvēlīgs, tad kūpinātās šprotes eļļā vairāk līdzināsies tām, kādas bija kādreiz.