Gāzes un ogļu elektrostaciju projekti jāvirza tālāk, diskusijas jāizbeidz. Tā otrdien secināja valdība, pieņemot zināšanai Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto attīstības scenāriju. Par pirmās jaunās elektrostacijas celtniecību jārīko konkurss Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, bet vērtēšanas kritēriji jāapstiprina valdībai, akceptējot Saeimā iesniegtos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, nolēma valdība.

Konkursā izšķirsies, kurš uzņēmums saņems valsts garantēto maksājumu par stacijas uzcelšanu. Tiklīdz stacija tiks uzcelta, summa, lai segtu celtniecības izmaksas, būs jāsāk maksāt visiem elektrības patērētājiem. Tomēr elektrība, ja to citur varēs iegādāties lētāk, no jaunās stacijas jāpērk nebūs. Tajā pašā laikā EM jāveic otrās stacijas projekta priekšizpēte.

Premjers Ivars Godmanis valdības lēmumā arī lūdza ierakstīt, ka valdība reizi mēnesī jāinformē par jauno enerģētikas projektu virzību.

Priekšlikums celt divas jaunas elektrostacijas sekoja Latvenergo meitasuzņēmuma Augstsprieguma tīkli ziņojumam, ka Latvijā pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas 2009.gadā gaidāms kritisks jaudu deficīts. EM norāda, ka pirmā stacija jāuzceļ pirms 2015.gada, otrā pēc, bet uz jauno Ignalinas AES var cerēt ap 2025.gadu.

Tiek lēsts, ka gāzes stacija maksās aptuveni 400 miljonu eiro, bet ogļu — aptuveni 600. “Ja mēs ietu tikai no izmaksu viedokļa, mums neko nevajadzētu darīt, tikai gaidīt, ka piegādās lētāku elektrību no Krievijas. Taču jautājums ir par drošību — mums vajag diversificēt avotus, bez variantiem,” norāda premjers.

Visticamāk, termiņā, kurā būs jāuzceļ pirmā elektrostacija, uzceļama vienīgi gāzes elektrostacija. Pie Latvenergo TEC-2 Rīgā jau uzbūvēta gāzes pievades infrastruktūra. Kā valdībai norādīja Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons, rudenī varētu tikt parakstīts līgums par gāzes piegādēm. Vienīgais avots, no kura Latvija patlaban var saņemt gāzi, ir Krievijas Gazprom, kas ekspertos raisījis bažas par piegāžu drošību. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers mudināja projektu pilnībā uzticēt Latvenergo. Tomēr no šādas shēmas, kuru, visticamāk, bija iecerēts īstenot ar iepriekšējo Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, bija jāatsakās Eiropas Savienības (ES) konkurences prasību dēļ.

Diena jau rakstīja, ka interesi par šo projektu izteikusi Vācijas E.ON, norādot, ka tas varētu iztikt pat bez subsīdijām, arī Igaunijas Eesti Energia.

Premjers valdības sēdē norādīja, ka laika taupīšanas dēļ būtu jāatsakās no diskusijām par vietas izvēli un stacija jāceļ Liepājā.

Zaiga Dūmiņa,
“Diena”