Saņemtās atbildes no finansiālās grūtībās nonākušā metālapstrādes uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) uz valsts uzdotajiem papildu jautājumiem saistībā ar kompānijas restrukturizācijas plānu ir nepilnīgas, aģentūra BNS pastāstīja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

“Līdz ar to tiek turpinātas sarunas ar uzņēmumu par restrukturizācijas iespējām,” sacīja Dzelme.

Runājot par kompānijas aktīviem, kas ir apķīlāti par labu kreditoriem, Dzelme norādīja, ka pirms maksātnespējīgā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” rūpnīcas aktīvu pārdošanas tos 2014.gada sākumā novērtēja respektabla auditorkompānija un tirgus vērtības novērtējums bija tuvu KVV aktīvu iegādes vērtībai.

Vienlaikus Dzelme atgādināja, ka Finanšu ministrija KVV pamatparādu aptuveni 61,5 miljonu eiro apmērā kopā ar blakus prasījumiem, kas bija paredzēti ar KVV noslēgtajā līgumā, cedējusi Privatizācijas aģentūras uzņēmumam “FeLM”. Nākamo maksājumu no KVV valstij paredzēts saņemt 2017.gadā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Ukrainas “KVV Group” nolēmis iekonservēt KVV rūpnīcu. Līdz ar to kompānija paziņojusi par aptuveni 300 darbinieku atlaišanu. Uzņēmumā iepriekš skaidroja, ka šādi lemts, jo saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai – pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei.

Kompānija iesniedza Valsts kasei jaunu restrukturizācijas plānu, kuru kritizējuši vairāki ministri, kā arī pārstāvji no Valsts kases. Plāns ietver maksājumu grafiku un piedāvājumu, kā apkalpot 70 miljonu eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam. Kopā ar jaunu pamatparāda maksājumu grafiku piedāvātajā plānā paredzēta arī uzņēmuma profilam neatbilstošo aktīvu pārdošana.

Valsts uzdeva vairāk nekā 40 papildu jautājumu kompānijai saistībā ar restrukturizācijas plānu, atzīstot, ka tas nebija izstrādāts atbilstoši valsts interesēm.