Patlaban runāt par termiņu, kādā AS “Liepājas metalurgs” varētu atmaksāt parādu Valsts kasei, ir pāragri, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Valsts pilnība segusi “Liepājas metalurga” saistības pret “UniCredit S.p.A.”, un uzņēmumam šis kredīts valstij ir jāatmaksā. Atmaksas procedūra būs viena no tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna sastāvdaļām, iespējams, ka plānā būs vienošanās, ka par precīzu kredīta atmaksas grafiku var vienoties vēlāk, skaidroja Āboliņš.

“Valsts kasei ir svarīgi redzēt uzņēmuma TAP pasākumu plānu un biznesa plānu, lai saprastu, kāda būs naudas plūsma, kādos termiņos un cik daudz uzņēmums spēs maksāt. Nav jēgas TAP plānā ielikt kaut kādus nereālus atmaksas grafikus un par kaut ko vienoties tikai vienošanās pēc, lai pēc kāda brīža nonāktu situācijā, ka šos grafikus nav iespējams izpildīt,” sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Jautāts, par kādu parāda atmaksas termiņu varētu būt runa, Āboliņš sacīja, ka varētu runāt par vidēja termiņa vai ilgtermiņa parāda atmaksas grafiku.

“Protams, pastāv arī teorētiska iespēja, ienākot kādam investoram ar pietiekami lieliem resursiem, ka šis investors uzreiz varētu šos parādus izpirkt un ar valsti norēķināties daudz ātrāk. Uzņēmums pats ātri norēķināties ar valsti nevarētu, ja nu vienīgi, sakārtojot savu darbību, tam rastos iespēja pārkreditēties kādā kredītiestādē un nokārtot saistības pret valsti,” skaidroja Āboliņš.

Viņš piebilda, ka “Liepājas metalurgam” noteikti valstij būs jāmaksā arī procenti. “Te jāņem vērā divi aspekti. Viens ir tas, ka Eiropas Savienībā ir pietiekami stingrs regulējums attiecībā uz valsts atbalstu, tāpēc nevarētu piemērot tik zemus procentus, kas būtu pretrunā ar valsts atbalsta regulējumu Eiropā. Otrs aspekts ir tas, ka arī mūsu nacionālajā likumdošanā ir minēti procentu griesti TAP ietvaros, cik tiek maksāts kreditoram, un tie ir 6%,” sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

“Par konkrētām procentlikmēm patlaban arī vēl nevaram runāt, jo tās zināmā mērā būs saistītas arī ar ķīlas novērtējumu un ar valsts tālāko pozīciju. Piemēram, ja uzņēmums piedāvās vēl kādu papildu nodrošinājumu, samazinot valsts risku, tad arī riska uzcenojumu būs iespējams samazināt. Taču arī par procentiem vēl joprojām notiek sarunas,” norādīja Āboliņš.

Jautāts, vai kredīta atmaksas grafiks varētu kļūt skaidrs pēc TAP pasākumu plāna apstiprināšanas vai noraidīšanas, Āboliņš sacīja, ka patlaban to vēl nevar pateikt. “Ir divas iespējas – vai nu vienojamies par grafiku pirms TAP plāna apstiprināšanas, vai arī TAP plānā tiek minēts atliekošs nosacījums, kādā termiņā par to ir jāvienojas. TAP plānu apstiprina uz diviem gadiem, savukārt kredīta atmaksa vienā no gadījumiem varētu būt daudz garāka nekā divi gadi. Jāsaprot, kādas summas tiek maksātas to divu gadu laikā un kādas ilgtermiņā,” piebilda Āboliņš.

Jautāts, vai kredīta atmaksa varētu notikt arī uzņēmuma maksātnespējas procesa gadījumā, Āboliņš skaidroja, ka maksātnespējas process nenozīmē to, ka uzņēmums nevar strādāt, tātad arī šajā gadījumā rūpnīcas darbību var atjaunot un var notikt kredīta atmaksa. “Var notikt arī aktīvu pārdošana vai arī mainīties īpašnieks, un ar to varētu vienoties par parāda atmaksu. Ir dažādi varianti,” piebilda Āboliņš.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu, un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.

Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.