Šā gada pirmajā pusē krīze valstī tikai pieņēmusies spēkā. Vienīgais, kas var glābt valsti, ir veiksmīga uzņēmējdarbība. Ieskatījāmies, kā pašreizējo situāciju savos uzņēmumos un pilsētas ekonomikā kopumā vērtē vietējie uzņēmēji.

Pilsētas amatpersonas skaidro, ka Liepāju kā rūpniecības pilsētu krīze sasniegusi ātrāk, jo šeit koncentrētas tautsaimniecības nozares, kam globālās ekonomikas lejupslīdes dēļ neklājas viegli ne Latvijā, ne visā pasaulē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas par rūpniecības produkcijas apjomiem valstī šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laikposmu, vislielākais samazinājums (aptuveni uz pusi) ir vērojams tekstilizstrādājumu ražošanā, automobiļu detaļu, dažādu iekārtu, mehānismu un darbmašīnu ražošanā. Šīs nozares dominē Liepājas ražošanas sfērā un galvenokārt ietekmējušas rūpniecības produkcijas izlaides un realizācijas apjomu izmaiņas.

Taču pēdējie statistikas dati dod nelielas cerības, ka situācija pilsētas ekonomikā sāk stabilizēties. Liepājā šā gada pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcija saražota 687 latu un realizēta 769 latu apmērā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju. Tie ir augstākie rādītāji starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Turklāt Liepājas rūpniecības uzņēmumi lielāko daļu saražoto preču eksportē uz ārvalstīm. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šā gada sākumā eksporta īpatsvars Liepājā ir ievērojami palielinājies.

Vislielākās bažas pilsētas iedzīvotājiem ir par mūsu lielāko uzņēmumu – akciju sabiedrību “Liepājas metalurgs”, kurā ne tikai strādā visvairāk cilvēku (ap 2500), bet vēl vismaz tikpat daudz ļaužu darbojas ar rūpnīcu saistītās nozarēs. Pilsētā izplatījušās runas, ka “Liepājas metalurgā” gaidāma vai pat uzsākta strādājošo masveida atlaišana. Šīs baumas kategoriski noliedza uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. “Cilvēku atlaišana nav paredzēta,” viņš apgalvoja un norādīja, ka drīzumā “Liepājas metalurgs” sāks atkal strādāt trīs krāšņu režīmā.

Liepājas tekstiluzņēmumam “Lauma Fabrics” esot izdevies stabilizēt apgrozījuma kritumu. Uzņēmuma ģenerāldirektors Andris Sedmalis pastāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī apgrozījums krities no 40 līdz 45 procentiem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laikposmu. Taču aprīlī aktivizējušies pasūtījumi, tāpēc viņš prognozē, ka gada pēdējā ceturksnī varētu būt gaidāms apgrozījuma palielinājums. Uzņēmums joprojām strādā ekonomiskā darba režīmā.

“Šogad gan par peļņu nesapņojam,” atzina A. Sedmalis. Meklējot iespējas noturēties, “Lauma Fabrics” kopā ar saviem klientiem, veļas ražotājiem Latvijā, nolēmusi dibināt veļas ražotāju biedrību, kas nodarbosies ar Latvijas veļas ražotāju tēla spodrināšanu pasaulē, jaunu tirgu apgūšanu, piesaistot ES līdzfinansējumu ārvalstu izstādēm, bukletiem, mācībām un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Kaut arī pilsētā šur tur manāms, ka sezonā atsākusies būvniecība, tomēr aptaujātie šās nozares pārstāvji ir visai skeptiski. Būvfirmas “UPTK” vadītājs Zigurds Kirhners sacīja, ka vēl nejūtot, ka šī nozare atplauktu. Vadītājs bija sašutis, ka viņa firma zaudējusi konkursā par sociālās dzīvojamās mājas remontu Flotes ielā 14, kur esot piedāvājusi zemāko cenu, bet uzvarējuši U. Pīlēna vadītā holdinga celtnieki. “Laikam pašvaldība grib maksāt vairāk naudas,” viņš secināja. Bez tam Z. Kirhners piebilda, ka arī valsts tagad kļūstot nedrošs pasūtītājs, jo var pārtraukt līgumus vai kavēt samaksu par padarīto.

Pilsētas eksportētāju pārstāvis, uzņēmuma “Metālmeistars” tirdzniecības vadītājs Arnis Balodis savā vērtējumā ir skarbs. Protams, arī šajā uzņēmumā, tāpat kā daudzos, izjūtot krīzi, bet runas nav par to. A. Balodis ir sašutis par valsts darbību uzņēmējdarbības jomā, nesaprātīgo nodokļu politiku. A. Balodis ir pārliecinājies, cik negatīvi biznesu ietekmē pasaulē izveidojies Latvijas negatīvais tēls. “Metālmeistars” darbojas precīzajā metālapstrādē un izgatavo detaļas būvniecības industrijai, aviācijai, automobiļu industrijai un militārajai industrijai. Ap 90 procentiem produkcijas realizē ārpus Latvijas. “Ttagad ir grūti strādāt ar ārzemniekiem. Viņi ir ļoti uzmanīgi, un tikai tāpēc, ka Latvijai tagad izveidojies tāds tēls kā narkomānam, ko moka lomkas un kas lūdzas Starptautiskajam valūtas fondam pēc kārtējās devas,” ir pārliecinājies A. Balodis. “Visi grib avansa maksājumus, vairs neuzticas.”

Plašāku par Liepājas ostas darbu, kā arī jau minēto uzņēmumu darbību, peļņu un zaudējumiem lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25.jūnija numurā Sarmītes Pelcmanes publikācijā.

Uzņēmums “Metālmeistars” ir viens no Liepājas eksportētāju plašās saimes. Tas darbojas precīzajā metālapstrādē un izgatavo detaļas būvniecības industrijai, aviācijai, automobiļu industrijai un militārajai industrijai. Ap 90 procentiem produkcijas realizē ārpus Latvijas.