Piektdiena, 27. novembris Lauris, Norberts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vecā Liķieru fabrika atdzims jaunai dzīvei

Vecā Liķieru fabrika atdzims jaunai dzīvei
12.02.2007 19:21

0

Atslēgvārdi

Kādreizējo Liķieru fabriku, kas padomju laikā bija pārveidota par Apavu fabriku, bet pēdējos gados stāvēja tukša, iecerēts rekonstruēt par modernu darījumu centru. Ar apjomīgo projektu iepazīstināja projekta attīstītāji – akciju sabiedrības “Mēs Liepājai” un projektētāju pārstāvji. Iepazīstinot ar projektu, akciju sabiedrības “Mēs Liepājai” pārstāvis Aivars Burģis to raksturoja: “Tā būs Liķieru fabrikas šā gadsimta atdzimšana.” Projektu izstrādājis pazīstamās arhitektes Zaigas Gailes birojs, tā priekšlikums atspoguļo autoru izjūtu par industriālās Liepājas piemērošanu darījumu laikmetam.

Apvienot pagātni un tagadni

Rekonstruēta esošā mantojuma — koka mājas un bijušās Liķieru fabrikas ķieģeļu korpusu — un jaunās, tikai koka konstrukcijās plānotās piebūves sajūgums vienotā arhitektūras struktūrā.

“Mūsu birojam šis ir pirmais projekts Liepājā,” sacīja Z.Gaile, piebilstot, ka par to ļoti priecājas, jo šī pilsēta viņai vienmēr šķitusi īpaša. “Lepna, noslēpumaina, ir jūra, ir rūpniecība, pārdzīvoti dažādi laiki. Atdzimšanu gaida arī Karostas ansamblis un daudzas citas vēsturiskas pērles.”

Liķieru fabrikas rekonstrukcija, pēc arhitektes domām, būs labs signāls industriālā mantojuma, kāda Liepājā netrūkst, atdzimšanai jaunai dzīvei modernajā situācijā. “Pasaulē šobrīd tā ir plaša prakse, kad bijušās rūpnīcas, kas paliek tukšas, atrod jaunu pielietojumu – tur ierīko muzejus, viesnīcas, dzīvokļus, tās pilda arī kultūras iestāžu funkcijas. Mainījusies cilvēku estētikas izjūta. Ir jauna dzīves formula, meklējam jaunas izjūtas, nevis turpinām, kā ieprogrammēts,” uzskata arhitekte.

Vēsturiskā ansambļa atdzimšana

Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, Tirdzniecības kanāla malā. Kā novērtēts projektā ietvertajā situācijas izpētē, vieta ir stratēģiski svarīga Vecās ostmalas attīstības kontekstā. Vēsturisko ēku komplekss uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss “Māja”) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju.

Vairāk nekā 120 gadu vecais fabrikas ansamblis ir dramatisku notikumu apvīts. Tagadējās fabrikas gruntsgabals Liepājas kartē iezīmēts 1875.gadā. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas “Korona” apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam.

Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām.

Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis, kas renovējams un izmantojams sabiedriskai funkcijai.

Rekonstrukcijas priekšlikums

Projektā paredzēts bijušo Liepājas Liķieru fabriku pārbūvēt par Vecās ostmalas Liķieru fabrikas darījumu centru.

Atjaunotajā centrā paredzēts izvietot biroja telpas vienam, diviem vai vairākiem uzņēmumiem, papildus paredzot konferenču zāles, restorānu ar āra terasi, nelielus iepirkšanās un apkalpes salonus. Projekts piemērojams kādai lielai bankai, nekustamo īpašumu kompānijai vai apdrošināšanas sabiedrībai, vai arī to visu organiskam apvienojumam vienā nozares darījumu centrā.

Projekta priekšlikums ietver esošās fabrikas daļas saudzīgu rekonstrukciju un jaunas daļas piebūvi ansambļa aizmugures gruntsgabala brīvajā daļā. Kopumā atjaunotais ansamblis veido divu skaidri nodalītu pagalmu struktūru, kur fabrikas vecā, renovētā daļa grupējas ap esošo atklāto pagalmu, bet jaunradītā daļa — ap jaunu segtu ātriju.

Galvenā ieeja darījumu centrā tiks organizēta caur esošās koka mājas centrālo daļu, caur pasāžu ar stiklotām vitrīnām un bodītēm abās pusēs apmeklētājs nonāks atklātā pagalmā. Te varēs patverties intīmā, vēju aizsargātā pagalma oāzē, baudīt glāzi liķiera, paēst pusdienas Liķieru fabrikas restorānā.

Šķērsojot pagalmu, apmeklētājs nonāks pie galvenās ieejas darījumu centrā. Vecās ēkas mūra sienā būs izgriezta plaša, stiklota aile. No vestibila varēs nokļūt jaunās daļas ātrijā, kas pārsegts ar stiklotu jumtu. Ātrija hallei būs pievienotas galerijas no trim pusēm, aiz tām atradīsies biroja telpas 3–4 stāvos. Jaunās piebūves projekta tēls definēts kā “spīķeris, kam novilkta āda”, atsedzot koka konstrukciju karkasu un pārsegumus, tos apņemot ar dubultu stikla fasādi.

Zem jaunās piebūves paredzētas pazemes stāvvietas divos līmeņos aptuveni 110 automašīnām.

“Projekta mērķis ir savienot esošo mantojumu – koka māju un fabrikas ķieģeļu korpusus – un jauno piebūvi vienotā arhitektūras struktūrā. Tas nav viegls uzdevums, un vienmēr būs jādiskutē, kā XXI gadsimta jaunradītais, pievienotais savienojas ar XIX gadsimta arhitektūras domāšanu. Mēģinām būt toleranti un delikāti pret esošo gan mērogā, gan formu valodā, respektējot arī apkārtnes arhitektūras vērtības,” uzsver Z.Gaile.

Lokomotīve attīstības virzienā

Rekonstruētās fabrikas tēls no centrālās fasādes puses vizuāli atgādina lokomotīves siluetu, kurā galvenā dominante – vecais skurstenis, kas nu jau būs tikai kā dizaina elements. Pēc projekta izstrādātāju un realizētāju domām, to var uzskatīt arī par simbolu kanālmalas mērķtiecīgai attīstībai.

Izvērtējot topošā darījuma centra vietu kanālmalas siluetā, Z.Gaile izteica arī pārdomas par tendencēm šās teritorijas attīstībā. Viņa pabrīnījās par iecerētās koncertzāles “Lielais dzintars” izvietojumu, kāpēc nav izmantota iespēja būvēt to ūdens malā, kur ekskluzīvā celtne varētu spoguļoties un atspulga saspēle ar koncertzāles celtnes aprisēm varētu radīt īpašu auru. Taču vēl lielākas šaubas pazīstamajai arhitektei esot par iecerēto kanālmalas kopējo detālplānojumu, kas pēc izstrādātāja “Arhitekta G.Vīksnas biroja” ieceres paredz karā nopostīto spīķeru vietu un kompozīcijas atjaunošanu, veidojot divu rindu apbūvi gar kanālu no Bāriņu ielas līdz Lielajai ielai.

Pašlaik K.Zāles laukums nav apbūvēts, neskaitot nejaušo benzīna uzpildes staciju laukuma centrā. Pēc detālplānojuma tā vietā paredzēts septiņu stāvu apjoms, acīmredzot kā kompozīcijas centrs. Laukuma malā nesen uzcelta jauna, plaša ēka lielveikalam “RIMI”, kas aizmugurē iespiežas arī esošo dzīvojamo māju pagalmā. Z.Gaile uzskata, ka situācija šajā teritorijā ir mainījusies, tāpēc, iespējams, lietderīgi būtu pārskatīt detālplānojumu, jo, viņasprāt, augstās celtnes, kas it kā bija domātas, lai aizsegtu padomju laiku pelēkās daudzdzīvokļu mājas, savu funkciju īsti neveiks, bet aizsegs jaunās laukuma dominantes. “Detālplānojumā paredzētā septiņu stāvu augstceltne pilnīgi aizsegtu Liķieru fabrikas izteiksmīgo fasādi un siluetu no Vecās ostmalas promenādes ass. Ierosinām Liepājas pašvaldībai pārskatīt detālplānojumu, kas faktiski iznīcina K.Zāles laukumu, to aizbūvējot. Divrindu satiksmes vietā var iztēloties zaļu bulvāri, sava veida Elizejas laukus,” uzskata arhitekte.

Arī akciju sabiedrības “Mēs Liepājai” pārstāvis Ivars Kesenfelds piekrita arhitektei, ka laukuma detālplānojums būtu pārskatāms. “Tas ir absurds,” viņš īsi komentēja detālplānojuma ieceres par laukuma aizbūvēšanu. Runājot par Liķieru fabrikas projektu, I.Kesenfelds norādīja, ka tā rekonstrukcijā paredzēts ieguldīt apmēram 8 līdz 12 miljonus latu. Šogad paredzēts veikt projektēšanas darbus, pēc tam divu gadu laikā veikt pārbūvi.

“Nebūsim kautrīgi,” bilda I.Kesenfelds.” Es uzskatu, ka Liepājai ir laimējies, ka “Mēs Liepājai” nopirka bijušās Liķieru fabrikas ēkas izsolē. Bija arī citi pretendenti, bet tie gribēja te visu nojaukt un uzcelt lielveikalu. Mēs mēģināsim padarīt šo vēsturisko mantojumu par vienu no Liepājas pērlēm.”

Savukārt pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone atgādināja, ka laukuma detālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz starptautiskā arhitektu plenēra dalībnieku ieteikumiem. Viņa gan pieļāva, ka, iespējams, plānu varētu pārskatīt, ņemot vērā, kā mainās situācija.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Arhitekte Zaiga Gaile iepazīstina ar kādreizējās Liķieru fabrikas rekonstrukcijas projektu.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz