Saistībā ar Krievijas noteikto pārtikas preču embargo no ASV un Eiropas Savienības valstīm, veikalu ķēde “top!” izjūt Polijas, Igaunijas un Lietuvas ražotāju un vairumtirgotāju aktivizēšanos Latvijas tirgū, īpaši piena, augļu un dārzeņu produktu segmentā. Mazumtirgotājs arī atbalsta kampaņu, ar saviem maciņiem balsot par Latvijas produktu izvēli, lai gan Krievijas un citu valstu pārtikas preču īpatsvars veikalu ķēdē ir tikai viena trešdaļa. Savukārt jautājumā par lētākiem piena produktiem, veikalu tīkla “top!” līdzīpašnieks Edvīns Bergmanis paredzēja, ka drīzumā sekos šo preču cenu samazinājums.

Pagājušā nedēļā saistībā ar Krievijas noteikto piena produktu eksporta embargo viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem “Food Union” paziņoja, ka līdz pat 30% samazinās cenas visai piena produkcijai Latvijā. Vai un kā tas var mainīt piena produktu cenas “top!” veikalos?

Pārrunas ar piegādātājiem ir procesā, esam saņēmuši no vairākiem piegādātājiem, tai skaitā “Food Union” pieprasījumu par piena cenu pazeminājumu, kas viennozīmīgi ietekmēs pārdošanas cenas mūsu tīklā. Tā kā šis process ir tikai sākuma posmā, paredzam, ka drīzumā būs cenu samazinājums piena produktiem. Mēs noteikti sekosim līdzi un izvērtēsim iespējamās izmaiņas.

Veikalos “top!” no kopējā preču izvietojuma piena produkti aizņem apmēram 10-15%, no kuriem 90% piens ir no Latvijas, bet pārējie 10% ir citu valstu izcelsmes.

– Saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Saeima ir izsludinājusi ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta 21 novadā. Vai un kā šī situācija “top!” veikalos ir kaut ko mainījusi cūkgaļas cenā vai pircēju uzvedībā?

Šīs situācijas kontekstā cenas cūkgaļai nav mainījušās. Izmaiņas pircēju uzvedībā attiecībā uz cūkgaļas patēriņu neesam konstatējuši, tomēr esam novērojuši, ka nedaudz pieaug patēriņš vistas gaļai.

Kopumā būtiskas izmaiņas cūku mēra dēļ nav konstatētas. Tāpat mēs neesam saņēmuši informāciju par būtiskām izmaiņām no piegādātāju puses.

– Vai kontekstā ar cūku mēri un Krievijas sankcijām pienam “top!” veikalu ķēdes veikalos pēdējās nedēļas laikā ir kaut kas mainījies iepirkumu līgumos un apjomos? Vai, piemēram, ir aktivizējušies citu valstu vairumtirgotāji?

Patlaban notiek aktīvas sarunas ar vietējiem piegādātājiem. Līdz ar to pagaidām nekādu izmaiņu iepirkuma līgumos nav. Tajā pašā laikā varam apstiprināt, ka ir nedaudz aktivizējušies arī citu valstu vairumtirgotāji.

Aktivizējušies ir Polijas, Igaunijas, Lietuvas ražotāji un vairumtirgotāji. Tie gan nav saistīti ar cūku mēri, bet ar pienu, augļu un dārzeņu produktiem.

Kopumā nekādas īpašas aktivitātes, kas būtu saistītas ar cūku mēra problemātiku, konstatējuši neesam.

– Kontekstā ar Krievijas un Ukrainas situāciju laikraksta “The Economist” apskatnieks Edvards Lūkass atgādināja, ka jau daudzus gadus aicina cilvēkus nepirkt Krievijā ražotas preces un produktus. Vai “top!” veikali nejūt, ka pircēji sākuši boikotēt krievu preces?

No visām precēm “top!” veikalos Krievijas izcelsmes preces veido vidēji 1,3%. Mūsu veikalu tīklā patlaban vēl nekādu boikotu neizjūtam.

Tāpat “top!” veikalos piedāvājam Lietuvas izcelsmes preces, kuru apjoms ir 6%, Polijas preces – apmēram 8%, preces no Vācijas ap 2%, Itālijas – ap 1%, Spānijas, Francijas, Čehijas, Ukrainas – no katras pa 0,5% no kopējā preču apjoma.

– Cik liela daļa no “top!” veikalos tirgotās pārtikas ir no Latvijas, cik – ārvalstu?

Latvijas preces gan kopumā, gan arī atsevišķi pārtikas segmentā “top!” veikalos veido aptuveni divas trešdaļas no apgrozījuma. Taču, piemēram, veikalos tirgotā gaļa ir gandrīz 100% no Latvijas.

– Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nākusi klajā ar paziņojumu par Latvijas produkcijas izvēli atbalstošas kampaņas īstenošanu, tādējādi mazinot Krievijas noteiktā eksporta embargo sekas. Vai “top!” atbalsta šādas aktivitātes un vai plāno iesaistīsies akcijā?

Konceptuāli šādu pasākumu atbalstām. Patlaban gaidām no LTRK precizētu informāciju par vizuālo noformējumu.

– SIA “Maxima Latvija” pērn apsteigusi SIA “Rimi Latvia” – Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka šis rezultāts liecina – Latvijas vidējie iedzīvotāji ir trūcīgi, jo “izvēlas iepirkties veikalā, kur ir zemākas preču cenas, kā arī nedaudz sliktāks serviss nekā pie konkurenta”.

Lai arī pēc traģēdijas Zolitūdē daudzi cilvēki pagrieza muguru “Maxima” veikaliem, tomēr, ņemot vērā abu lielo tirgotāju rezultātus pērn, nākas atzīt, ka Latvijā ir ļoti liela daļa iedzīvotāju ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem, no kuriem ir jāpabaro sava ģimene.

Arī “top!” veikala pārdošanas rādītāji liecina, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs ikdienā nepērk, ko vēlētos. Proti, jūtam, ka viņiem ir savs budžets, iespējas un vēlmes. Piemēram, veikalos var just to, ka kādam pircējam ir algas diena, jo viņš atļaujas nopirkt nedaudz dārgāku kafiju. Bet mēneša beigās, kad, visticamāk, pirkumiem atvēlētie līdzekļi iet uz beigām, pircēji sāk izvēlēties pārsvarā tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, maizi.

– Kādas ir aktuālākās un sāpīgākās problēmas uzņēmējiem, uz ko norāda “top!” tīkla dalībnieki?

Grūti uzreiz pateikt vienu konkrētu jautājumu, ko varētu izcelt pāri visiem citiem. Taču vienu lietu gan gribētu norādīt – tā ir prognozējamība, ar ko patlaban Latvijā īstenotās politikas dēļ ir problēmas.

Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem visvairāk pietrūkst tieši prognozējamības attiecībā uz savu darbību pēc kādām nodokļu izmaiņām. Tāpēc būtu labi, ja valdība pirms kādu izmaiņu ieviešanas varētu informēt arī uzņēmējus par to, kā un kas mainīsies pēc nodokļu vai citām izmaiņām vismaz trīs līdz piecu gadu griezumā uz priekšu.

– Cik veikalu patlaban ir “top!” tīklā?

Patlaban veikalu “top!” tīklā ir 202 veikali, kā arī vēl 15 zemo cenu zīmola “Labais” veikali, kam šogad veicām rebrendingu. Šajos veikalos pārsvarā ir pirmās nepieciešamības preces, no nepārtikas segmenta pārsvarā būs piedāvāti sezonāli produkti.

Veikali “Labais” pastāv vairāk nekā desmit gadus. Kopā sanākot partneriem, atklājās, ka šādu zemās cenas zīmola veikalu apsver ieviest arī citi partneri.

Kā “top!” tīkls izlēma par zemo cenu zīmola “Labais” veikalu aktualizēšanu brīdī, kad zemo cenu zīmolu veikalu segmentā notiek dažādas pārmaiņas?

Esam pamanījuši, ka pēdējo gadu laikā zemo cenu veikalu segmentā notiek pretējs process mūsējam. Piemēram, visi “Iki” zemo cenu zīmola “Cento” veikali tika pārveidoti par “Iki”, atsevišķi “Supernetto” tika pārveidoti par “Rimi”. Tikmēr mēs izlēmām nevis pārveidot pirms tam jau esošos veikalus “Labais” par “top!” veikaliem, bet gan aktualizēt tos, veicot dažādus mārketinga pasākumus. Ieguldīto investīciju apjomu veikalu “Labais” mārketinga pasākumos “top!” partneri nevēlas atklāt.

Varu atzīmēt, ka veikali “Labais” strādā ar pozitīvu bilanci.

– Cik liela ir ķēdes “top!” tirgus daļa?

Precīzi pateikt mūsu tirgus daļu procentos ir grūti. Taču uzskatām, ka mūsu tirgus daļa ir pāri 10%. Izvērtējot tirgus situāciju, redzam, ka esam jau trešais lielākais veikalu tīkls pēc apgrozījuma un lielākais pārtikas veikalu tīkls ar vietējo kapitālu.

Var teikt, ka Latvijā “top!” ķēde ir ļoti blīvi pārklājusi vairākus reģionus, piemēram, Ventspili, Talsus, Liepāju. Daudzviet esam iegājuši iekšā arī mazos ciemos, kur patlaban tas veikals varbūt arī nav ekonomiskākais, bet mēs saprotam, ka tam veikalam tur ir jābūt. Jo ir skaidrs, ka tur dzīvo noteikta mērķauditorija, kura noteikti nebrauks uz pilsētu, lai aizietu uz veikalu. Varbūt ik pa laikam kāds no pilsētas veikaliem pabalsta tādu veikalu mazā ciemā, bet tāda ir “top!” politika.

– Kādi ir zīmola “top!” tīkla darbošanās principi?

Vairāk vai mazāk, “top!” tīkls darbojas klasiski. Esam Latvijas uzņēmēju apvienība, kura darbojas ar partnerības principiem, mēs neesam, piemēram, franšīze. Tīkls “top!” ir veidojies vairāk nekā desmit gadus. Tas sāka veidoties, sanākot kopā vairākām nacionālajām kompānijām, kurām līdz tam bija viens vai vairāki veikali dažādās vietās Latvijā. Visi partneri ir vienlīdzīgi.

Brīdī, kad veidojāmies par veikalu ķēdi, sapratām, ka ir jāveido apvienība, jākļūst spēcīgiem, lai būtu gatavi ārvalstu lielveikalu ķēžu ekspansijai.

– Apmeklējot “top!” veikalu Rīgā un “top!” veikalu ārpus Rīgas var pamanīt, ka kaut kādā mērā šiem viena zīmola veikaliem ir kaut kas kopīgs preču klāstā. To paredz zīmola stratēģija?

Jā un nē. Proti, ir lietas, ko paredz vienotā zīmola mārketinga politika, piemēram, kādas akcijas nodrošināt visos “top!” veikalos Latvijā. Bet tā lieta, ko mēs nenosakām un ļaujam brīvi noteikt pašiem, ir reģionālās preces un produkti. Tā ir brīva niša, kurā katrs reģiona veikalnieks var piedāvāt sava reģiona vairāk vai mazāk, bet specifisko preci. Šo produktu vidū var būt tādi produkti kā, piemēram, dārzeņi, piena produkti – lociņi, dillītes, kāda īpaši kūpināta gaļa.

Būtībā tas ir veids, kā atšķirties “top!” veikaliem dažādos Latvijas reģionos. Tādā veidā, izceļot dažādu novadu vietējo ražotāju raksturīgākos produktus, ar tiem iepazīstināt var arī Latvijas viesus.

– Kā vērtējat konkurenci?

Konkurence veicina ne tikai lielāku preču izvēli pircējiem, tā kopumā veicina uzņēmēju attīstību.

Vislielāko konkurenci izjūtam pilsētās, jo tajās ir pārstāvēts viss veikalu spektrs, ne tikai mazie un vidējie veikalnieki, bet arī lielie.

– Kāda ir mazo veikalu loma lielajās Latvijas pilsētās?

Mazie veikali pilsētās aizpilda noteiktu nišu, kā arī tā ir daļa no kopējās infrastruktūras. Pozicionējam sevi kā piemājas veikalu. Parasti šie veikali atrodas tādās vietās, kur tuvumā ir gan dzīvojamās mājas, gan biroji.

Kā vienu no piemēriem varu minēt “top!” veikalu Rīgā, Lāčplēša un Tērbatas ielas krustojumā. Turklāt, neskatoties uz to, ka pie šī veikala nav stāvvietas, kur nolikt automašīnu, ir salīdzinoši apgrūtināta preču piegāde, šim veikalam klājas ļoti labi.

– Vairākās Latvijas mazajās pilsētās, kā Kolkā, Raunā, var novērot, ka viens pie otra blakus atrodas kāda vietējā tirgotāja zīmola veikals, dažviet pat vienuviet sastopami trīs zīmolu veikali, piemēram, “Elvi”, “top!” un “LaTS”.

Šādu veikalu novietojumu nosaka vajadzība pēc ērtības nodrošināšanas pircējam. Esot blakus diviem vai trīs veikaliem, pircējam izvēle ir lielāka ļoti nelielā distancē. Uzvar tas veikals, kurš ir konkurētspējīgāks.

Jāatzīmē, ka šādā situācijā veikalnieki viens otru ļoti uzmana, veicot cenu monitoringu, preču salīdzināšanu.

– Kā vērtējat mazo veikalu tīklu spēku samēru, salīdzinot ar “Maxima” un “Rimi”?

Grūti tā pēc būtības salīdzināt, jo mazo veikalu tīkli strādā no lielveikalu tīkliem atšķirīgā segmentā, uz citu pircēju, kurš par mums balso ar savu maciņu.

– Teicāt, ka reģionu veikalos izceļat konkrēta novada vietējo ražotāju produkciju. Vai un kā plānojat attīstīt šo piedāvājuma segmentu?

Atverot divsimto “top!” veikalu, mūsu partneris sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību izveidojis speciālu stendu veikalā “Ražots Limbažu novadā”. Tajā ir atsevišķi novietota produkcija, kas ražota tieši šajā novadā.

Tas ir pirmais šāda veida stends “top!” veikalu tīklā, kas īpaši pievērsīs uzmanību veikala apkaimes ražotājiem. Starp citu, tādā stendā ir lielāka iespēja izcelt mūsu vietējos ražotājus un padarīt tos pamanāmākus mazo pilsētu un novadu viesiem, jo vietējie iedzīvotāji jau zina, ka konkrētajā veikalā ir šāds piedāvājums.

Izvērtēsim, kā darbojas konkrētais stends Limbažos, tad lemsim, vai un kā ieviest šādus stendus arī citos “top!” reģiona veikalos.

– Vai “top!” tīkls plāno attīstīties arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā, Igaunijā?

Patlaban vēl nē, bet nevar teikt, ka neplānojam vispār jelkad atvērt kādu veikalu, piemēram, Lietuvā, jo lietuvieši, kas regulāri vasarās brauc uz Liepāju, Ventspili, zina, kas ir “top!” zīmols, kas šī zīmola veikalā tiek piedāvāts. Tāpēc pieņemam, ka gadījumā, ja Lietuvā parādītos “top!” veikals, tas neradītu izbrīnu.

– Ja kāds uzņēmējs gribētu no jums ņemt franšīzi, vai apsvērtu iespēju kļūt par franšīzes devēju?

Iespējams, ka apsvērtu šādu iespēju. Patlaban gan “top!” ķēdē ir iesaistīti tie uzņēmēji, kas pārsvarā kopā darbojas jau ilgi, tāpēc, līdz šim neesam izveidojuši franšīzi.

– Veikalu tīkla “top!” kopējais apgrozījums pērn bija 185 miljoni eiro, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2012.gadā. Cik lielu apgrozījumu plānots sasniegt šogad?

Šī gada pirmā ceturkšņa apgrozījums ir pieaudzis par 14,6%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Tas nozīmē, ka otrais pusgads būs ne mazāks par to. Šķiet, ka gadā ķēdes “top!” apgrozījums varētu pieaugt par 15%.

Informācijai:

Veikalu tīkla ”top!” kopējais apgrozījums pērn bija 185 miljoni eiro. Plānots, ka šogad tīkla kopējais apgrozījums pieaugs par ne mazāk kā 15%.

SIA “Iepirkumu grupa”, kas sniedz mārketinga starpniecības pakalpojumus veikalu tīklam “top!”, apgrozījums pērn bija 15,08 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 11,36 miljoni eiro. Tikmēr uzņēmuma peļņa pērn bija 20 983 eiro, bet 2012.gadā – 28 448 eiro.

Ar zīmolu “top!” Latvijā patlaban darbojas 202 pārtikas veikali, no tiem 105 “top!” un 97 “mini top!” veikali,, kuri pieder 17 vietējiem uzņēmumiem: SIA “Firma Madara 89”, AS “LPB”, AS “Diāna”, SIA “Lars Limited”, SIA “Gabriēla”, SIA “Dekšņi”, SIA “Mārksmens”, SIA “Madara 93”, SIA “AA&Co”, SIA “Krista – A”, AS “Roga – Agro”, SIA “ESSA”, SIA “G.A.L.”, SIA “Lekon”, SIA “Ogres prestižs”, SIA “Pārtikas veikalu grupa” un SIA “Oregano”.