Sūdzība tiks nosūtīta izskatīšanai uz Administratīvo apgabaltiesu. Janvārī tiesa pieņēma lēmumu apmierināt “Liepājas ostas LM” prasību apturēt VID lēmumu, ar kuru no uzņēmuma tiek prasīta papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nokavējuma naudas nomaksa budžetā.

Kā liecina VID mājaslapā publiskotā informācija, saskaņā ar 2011.gada 1.janvāra datiem “Liepājas osta LM” ar 15,76 miljonus latu parādu budžetā ir pirmajā vietā 100 lielāko parādnieku sarakstā. Kā ziņo laikraksts “Kurzemes Vārds”, uzņēmums to skaidrojot ar aplamu PVN pierakstīšanu no VID puses par kravām, kuras nepieder uzņēmumam, bet gan šo kravu saņēmējiem – dažādām ārvalstu kompānijām.

Ar tiesas lēmumu apturētais VID lēmums par PVN nokavējuma naudas un soda naudas aprēķinu AS “Liepājas osta LM” – kopumā 20 miljoni latu – ir nepamatots, jo tas pieņemts par tādu preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, kuras nekad uzņēmumam nav piederējušas, paziņojumā medijiem iepriekš informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks.

Ar VID lēmumu Liepājas SEZ AS “Liepājas osta LM” par laika periodu no 2007.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim bija papildus jānomaksā budžetā PVN nokavējuma nauda un soda nauda – kopumā 20 miljoni latu.

Iesalnieks skaidro, ka uzņēmums darbojies kā tiešais pārstāvis jeb pilnvarotā persona savu klientu – preču īpašnieku – uzdevumā. Preces nav paredzēts izlaist brīvam apgrozījumam un atstāt Latvijā, tādēļ Latvijas valsts nevarēja rēķināties ar nodokļu ieguvumu no darbības ar šādām precēm, skaidro Iesalnieks. Lielākā daļa no precēm tika izlaista brīvam apgrozījumam Eiropas Savienībā (ES) un tika aizvestas uz citām ES dalībvalstīm.

Lietā pēc būtības ir strīds par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 33.panta piemērošanu, skaidro uzņēmumā. “Liepājas osta LM” uzskata, ka minētā likuma norma piemērota pareizi. Proti, lielākā daļa no precēm, kas izlaistas brīvam apgrozījumam ES, ir aizvestas uz citu dalībvalsti, un minētā likuma norma neparedz, ka preces būtu jāaizved tieši tai pašai personai uz tieši to pašu juridisko adresi ES, kas norādīta muitas deklarācijā. Šādu viedokli, kā apgalvo uzņēmums, paudusi arī Finanšu ministrija (FM).

Savukārt par daļu no precēm, kas nav aizvestas uz citu ES dalībvalsti, “Liepājas osta LM” pēc tam, kad saņēma savu klientu – preču īpašnieku – rīkojumu citādai darbībai ar precēm, nekā bija paredzēta sākotnēji, vēlējās labot muitas deklarācijas, taču VID to neakceptēja, kā arī ilgstoši nesniedza nekādu skaidrojumu, kādēļ minētās darbības nevarētu veikt, skaidro uzņēmumā.

“Liepājas osta LM” uzskata, ka VID pieļāvis neprecizitātes un pārkāpumus, pieņemot minēto lēmumu. “Piemēram, VID veicis atkārtotu PVN auditu par to pašu laika periodu, kas ir rupjš normatīvo aktu pārkāpums, turklāt, lai gan, sākot otro auditu, tika nolemts veikt muitas nodokļu, nodevu un maksājumu auditu, bet praktiski tika auditēts PVN, kas neietilpst muitas nodokļos un nodevās, kā to ir atzinusi Eiropas Kopienu tiesa,” teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā presei.

Liepājas ekonomiskās zonas AS “Liepājas osta LM” ir dibināta 1993.gadā, uzņēmuma galvenā akcionāre ir AS “Liepājas metalurgs”.

Uzņēmums pārvalda visas Liepājas ostas dziļūdens piestātnes. Piekrastes līnijas kopējais garums ir vairāk nekā 1600 metru, bet dziļums pie piestātnēm ir 10,5 metri.

2009.gadā “Liepājas osta LM” strādāja ar 437 337 latu peļņu, kamēr 2008.gadā uzņēmumam bija 409 750 latu zaudējumi. 2009.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 16,17 miljoni latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija.

LETA