liepajniekiem.lv
Tie visi ir megaprojekti – katrā no tiem investīciju apjoms lēšams simtos miljonos eiro un vairāk. Pat ja realizēsies tikai viens no tiem, tās būs lielākās investīcijas Liepājas ostas vēsturē.
Vējš, ūdeņradis, degviela
Pagājušā gada izskaņā Liepājas SEZ pārvalde ar Nīderlandes uzņēmumu “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar nodomu uzsākt izpēti, lai tiešā Liepājas lidostas tuvumā uzbūvētu ražotni, kurā plānota jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana.
Šī gada martā SEZ pavēstīja, ka Nīderlandes kompānija “Van Oord Dredging and Marine Contractors B.V. (“Van Oord”)” Liepājas ostā plāno izveidot pasaules līmeņa atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu termināli.
Kompānija ar SEZ pārvaldi noslēgusi teritorijas rezervācijas līgumu uz diviem gadiem, kuru laikā jāveic izpēte, biznesa plāna izstrāde, projektēšana un nozarē strādājošo partneru piesaiste.
Plānots, ka atkrastes vēja atbalsta bāzes būvniecību priekšostā Nīderlandes uzņēmums uzsāks 2026. gadā, lai jau 2027. gada vidū to nodotu ekspluatācijā.
Projekts paredz, ka Liepājas ostas sauszemes teritorija kļūs plašāka – jūrā uzskalos jaunas sauszemes platības 55 hektāru platībā.
Aprīlī sekoja paziņojums, ka Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi izveidojuši SIA “CIS Liepāja” projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunīgās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā, tostarp ūdeņraža ražotni ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.
Projekts paredz atjaunīgās enerģijas kompleksa “Power to X termināls Liepājas ostā” izbūvi priekšostā līdz 2030. gadam.
Arī ar “CIS Liepāja” noslēgts rezervēšanas līgums uz diviem gadiem.
Visbeidzot nupat ASV, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā tirdzniecības misijā parakstīts sadarbības memorands starp ASV projektēšanas inženiertehnisko risinājumu uzņēmumu “KBR” un Liepājas uzņēmumu “GI Termināls”.
Tas paredz videi draudzīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes būvi Liepājā. Šim mērķim rezervēta teritorija Pulvera ielā.
Viens projekts pievelk citus
Kāpēc šiem projektiem izraudzīta Liepāja? Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, to skaidrojot, atkāpjas nesenā vēsturē.
Pirms vairāk nekā diviem gadiem vienā no vēja enerģijai veltītajām konferencēm, kurā pārstāvētas Latvijas lielās ostas, uzaicināti trīs pasaulē vadošie vēja enerģijas nozares būvnieki: “Van Oord”, “Deme Group” un “Jan de Nul”.
“Viņi visi, būdami konkurenti, teica, ka Baltijas jūrā plāno vēja parku būvniecību, taču nav ostas, no kuras šo būvniecību īstenot,”
stāsta SEZ pārvaldnieks, rādot karti, kurā Latvijas ūdeņos jūrā iezīmēti vēja parka izpētes laukumi.
Kopumā tādi ir pieci, kas sadalīti zonās E1, E2, E3 un E4 (iepretim Kurzemes piekrastei), kā arī E5 (pie Vidzemes piekrastes). Vēl vairākas potenciālās vēja turbīnu zonas ir Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas ūdeņos.
Būtiski, lai vēju parka atbalsta bāzes osta ir salīdzinoši tuvu vēja parkam, jo speciālo kuģu, kas jūrā uzstāda jeb instalē turbīnas, izmantošana maksā ļoti dārgi.
Liepājas osta ir diezgan tuvu potenciālajiem vēja parkiem gan Latvijas un Lietuvas, gan arī Igaunijas un arī Zviedrijas ūdeņos.
U. Hmieļevskis: “Saprotot, ka vajadzība ir, turklāt Liepājas ostas infrastruktūra šādam projektam ir piemērota – no vētrām to pasargā viļņlauži, iepazināmies ar citu valstu pieredzi, izstrādājām koncepciju, sagatavojām aprēķinus un priekšrasējumus, kādā veidā tad mēs šo ostas akvatoriju varam izmantot. Attiecīgi aktīvi sākām strādāt pie mārketinga –
visiem nozarē iesaistītajiem stāstījām, ka mums ir iespēja būvēt šādu atbalsta bāzi.”
Rezultātā noslēgts sadarbības līgums ar “Van Oord”, kas Liepājas projektam piesaistījis partnerus – kompānijas “Euroports”, kas ir viens no lielākajiem ostu infrastruktūras uzņēmumiem Eiropā ar 50 termināļiem un loģistikas platformām visā pasaulē, un daudznozaru būvniecības uzņēmumu “Smulders”, kam ir pieredze vēja parku būvniecībā.
Šo kompāniju iesaistīšanās projektā Liepājā likusi saausīties arī citiem potenciālajiem investoriem.
“Uzreiz varēja just, ka interese ir ļoti liela arī no citiem nozares spēlētājiem, jo viņi saprot – ja šī būs osta, kur būvēs vēja parkus, tad arī šeit ir iespēja izvērst savu darbību daudziem piegādātājiem.
Ne viens vien mums jautājis par iespēju šeit izvietot savas ražotnes.
Vēju turbīnas savienojošam posmam vien nepieciešamas aptuveni 8000 dažādas komponentes. Tas nozīmē, ka kādam tas viss jāsaražo un jāpiegādā. Tā ir iespēja iesaistīties arī citām nozarēm,” klāsta SEZ pārvaldnieks, norādot, ka nu jau Liepājā veidojas vairāku lielu projektu kopums, kas rada tādu kā ķēdi.
Proti, zaļo (vēja un saules) enerģiju iecerēts izmantot ūdeņraža ražošanā, nākamais ķēdes posms ir projekts, kas paredz ražot lidmašīnas ar ūdeņraža dzinēju, attīstot bezemisiju aviāciju.
Zaļo energoresursu grozā iederas arī “GI Termināls” projekts par aviācijas degvielu, ko plānots ražot no CO₂ izmešiem un ūdeņraža.
Runājot par šādu rūpnīcu drošību, U. Hmieļevskis atzīmē, ka minētajos projektos piesaistītas lielas kompānijas, kas strādā ar gana nopietnām tehnoloģijām.
Piemēram, ASV kompānija “KBR” izstrādājot dažādas tehnoloģijas Amerikas Nacionālajai aeronautikas un kosmosa administrācijai (NASA).
Speciālisti jāgatavo jau šodien
“Par atjaunīgo energoresursu iecerēm pasaulē diskutē jau vairākus gadus. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju – karš Ukrainā, vēlme Eiropai kļūt neatkarīgai no Krievijas gāzes, kā arī Eiropas nospraustais zaļais kurss – veicinājis to, ka šādi projekti kļuvuši ļoti aktuāli un pamatoti. Attiecīgi investīciju plūsma tiek virzīta šajos virzienos, savukārt ražotāji meklē, kur izvietot jaunas rūpnīcas.
Mēs arī paredzam, ka ostā var izbūvēt ražotnes lielgabarīta konstrukcijām, piemēram, ar 300–400 metru gariem cehiem, kurā var ražot vēju turbīnu mastus un spārnus,” stāsta U. Hmieļevskis, atzīmējot, ka visā šajā kopainā ļoti labi iekļaujas arī bijušā “Metalurga” teritorijā topošais zaļās ražošanas industriālais parks.
Jautāts, kādu viņš redz Liepājas ostu pēc pieciem sešiem gadiem, U. Hmieļevskis spriež, ka būs radītas jaunas piestātnes ar daudz augstāku nestspēju, kur var novietot un kraut lielgabarīta un smagsvara kravas.
Ostas sauszemes teritorija būs paplašinājusies, darbosies jauni termināļi, būs izbūvēti jauni pievedceļi.
“Liepājas osta kļūst par enerģētikas centru, taču ir vēl daudzas lietas, kas līdz tam jāizdara,
tostarp arī valdībai, kam jāizstrādā dažādi noteikumi un regulējumi, kas šobrīd vēl neeksistē, jo šīs nozares Latvijā un arī Eiropā vēl ir jaunas.”
Liepājas SEZ veidojot sadarbību ar Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmiju, lai attīstītu izglītību, pētniecību un zinātni atjaunīgās enerģijas jomā, jo visām šīm nozarēm nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, kas jāsāk gatavot jau šodien.
Nozīmīga esot arī RTU Liepājas Jūrniecības koledža, kurā apgūst jūrniecības profesijas.
“Šo projektu būvniecībai un pēc tam apkalpošanai būs nepieciešami daudzi cilvēki, tostarp darbavietās jūrniecībā.
Tas radītu iespēju jūrniekiem, kas mācās Liepājā, strādāt šeit uz vietas, nevis braukt tālajās jūrās un būt ilgstoši prom no mājām,” saka SEZ pārvaldnieks, piebilstot, ja visi plāni izdosies, tad tas būtiski mainītu Liepājas ostas darbu un papildinātu pilsētas industriju.
U. Hmieļevskis: “Protams, es nevaru šobrīd pateikt, kā katrs no šiem projektiem virzīsies, iespējams, kāds no tiem neīstenosies, taču, redzot to dinamiku, visticamāk, nerealizēto ieceru vietā nāks kāds cits attīstītājs vai saturs.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
