Vakar valdība ar pašvaldībām vienojās par vienu procentpunktu jeb līdz 81 procentam nākamgad samazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Tādējādi plānots, ka nākamgad no IIN pašvaldības saņems 81 procentu līdzšinējo 82 procentu vietā, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 19 procentu IIN ieņēmumu. Šis variants gan vēl jāsaskaņo ar aizdevējiem. Valdības skaidrojums, kāpēc jāsamazina pašvaldību daļa no IIN ieņēmumiem: lai pašvaldības solidāri ar valsti uzņemtos budžeta konsolidācijas pasākumus.

Pēc ilgām un sarežģītām sarunām puses vairākkārt mainīja pozīcijas un piedāvāja sev vēlamos kompromisus. Budžeta tapšanas gaitā tika spriests, ka pašvaldību daļa IIN varētu tikt samazināta līdz pat 77 procentiem, bet pašvaldības to gribēja palielināt līdz 84 procentiem.

Vēl vakar premjerministrs Valdis Dombrovskis vēlējies pārliecināt pašvaldības, lai tās samierinās ar 79 procentiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumiem, uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tomēr sarunu gaitā nonākts pie pašvaldībām labvēlīgāka rezultāta. “Ļoti pozitīvi var vērtēt Latvijas Pašvaldību savienības veikumu, pārliecinot valdību piekāpties pašvaldībām par finansējumu,” uzskata G. Ansiņš. Pēc viņa vārdiem, iepriekš paredzētais finansējuma samazinājums pašvaldībām būtu bijusi īsta katastrofa. “Tomēr pašvaldību ieņēmumu samazinājums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par vienu procentu arī būs jūtams,” atzina Liepājas pašvaldības pārstāvis.

Pēc G. Ansiņa domām, vienošanās par 81 procentu, ko pašvaldības nākamgad saņems no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vienā ziņā varētu vērtēt par uzvaru. Tomēr viņš atgādina, ka šis sadalījums paredz, ka pašvaldībām no nākamā gada 1. janvāra jāpārņem sociālā tīkla pasākumu finansēšana, maksājot garantēto minimālo ienākumu un dzīvokļa pabalstus, tāpēc paredzams, ka kopumā pašvaldību finansiālās iespējas nākamgad jūtami samazināsies.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”