Uzņēmuma “Liepājas papīrs” prezidents, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (RP) aicina Liepājas uzņēmējus izmantot situāciju, ka finansiālās grūtībās nonākušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” strādnieki ir bez darba un uzņēmums, visticamāk, neatsāks ražošanu, un piesaistīt saviem uzņēmumiem labus speciālistus.

Kā “Rietumu Radio” informēja Vilnītis, viņa vadītajā uzņēmumā “Liepājas papīrs” strādā divi bijušie “Liepājas metalurga” darbinieki. “Ceru, ka viens no viņiem pēc pārkvalifikācijas kļūs par iespiedēju,” sacīja Vilnītis, aicinot arī citus uzņēmējus izmantot šo situāciju piesaistot labus speciālistus.

Kā stāsta uzņēmējs, gada beigās “Liepājas papīrā” uzstādīs jaunas ražošanas iekārtas un būs arī nepieciešami jauni darbinieki. “Priekšroka būs pretendentiem ar zināšanām mehānikā un mehatronikā,” piebilda Vilnītis. Viņš sacīja, ka uz brīvajām darba vietām, protams, varēs pretendēt arī “Liepājas metalurga” darbinieki, taču atzina, ka “Liepājaspapīrs” ir salīdzinoši neliels uzņēmums, tāpēc arī piedāvāto vakanču skaits nav liels un tās netiekot skaļi reklamētas.

Jautāts, kā pilsētu ietekmētu “Liepājas metalurga” bankrots, Vilnītis sacīja: “Šis gads un nākamā gada sākums paies samērā mierīgi, jo strādnieki saņems bezdarbnieku pabalstus, valdība solījusi norakstīt Liepājas parādu, iespējams, uzsauks vēl kādus nelielus bonusus.” Deputāts paredz, ka visgrūtākais posms būs nākamā gada beigas un 2015.gads, kad “ir jādomā, ko darīt”.

Gan Vilnītis, gan Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) “Rietumu Radio” apliecināja, ka speciālistu aizplūšanas process no “Liepājas metalurga” ir sācies.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu “Prudentia Advisers”.

TAP laikā “Liepājas metalurgs” plāno veikt pasākumus, kas vērsti uz ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu, fokusējoties uz tirgiem, kas ir ģeogrāfiski tuvāki un ar augstākām peļņas iespējām. Tāpat TAP laikā plānots ieviest profesionālāku tirgus analīzi, lai uzņēmums spētu elastīgi plānot pārdošanas iespējas ar augstāku peļņas potenciālu. Savukārt, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus TAP plāna īstenošanas laikā, “Liepājas metalurgs” plāno nodalīt ar tā pamatdarbību nesaistītus aktīvus un pārdot tos citām komercsabiedrībām vai fiziskām personām – šo pasākumu rezultātā rūpnīca plāno iegūt papildu naudas līdzekļus vismaz 3 765 000 latu apmērā.

30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

TAP plāna pārkāpumu novēršanas termiņā vajadzētu piesaistīt investoru un saņemt aizdevumu, kā arī pašiem potenciālajiem investoriem apliecināt savu interesi. Diemžēl nekas neliecina, ka kāds šīs iespējas vēlas izmantot, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Liepājas metalurga” TAP administrators Haralds Velmers.

“Uzņēmuma valdē aizdevuma izsniegšanas projekta nav. Tāda nav arī manā rīcībā. Runa ir par vairākiem desmitiem miljonu latu aizdevumu, tāpēc saskaņošana valdē un ar kreditoriem nevar notikt pēdējā brīdī. Būtiski – tā kā ir sasaukta akcionāru ārkārtas sapulce pamatkapitāla palielināšanai, investori var nākt ar savām iniciatīvām. Bet arī tas nav noticis,” skaidroja Velmers.