ES “revolucionārā” enerģētikas stratēģija paredz 2020.gadā līdz 10% palielināt biodegvielas patēriņu transportā, un Latvija no pērn neizpildītā mērķa — 2% īpatsvara — būs spiesta saņemties vēl augstākām virsotnēm. Taču nozare griežas apburtajā lokā — lielāko daļu izaudzētā rapša, izspiestās eļļas un saražotās biodegvielas uzpērk ārvalstnieki, vietējie ražotāji izejvielu pērk ārzemēs un par saražoto, kas lielākoties tiek eksportēts, saņem mūsu valsts subsīdiju, bet vietējā tirgū biodegvielu pārdod nepilni divi desmiti degvielas uzpildes staciju (DUS).

Latvijā rapša un graudu pārstrāde biodegvielas ražošanai patlaban notiek 18 vietās. Jaunākā — a/s Baltic Holding company — rapša pārstrādes kompleksa Liepājā vadītājs Māris Binders Dienai teic, ka sākumā kredītu meklējuši vairākās bankās, kamēr ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu un stratēģisko investoru — Vācijas biodīzeļa ražotāju EOP Biodiesel AG — projekts “aizgājis”. Saražoto lielākoties eksportē uz Lietuvu un Vāciju, kur eļļa pārtop biodīzelī ar milzīgu noieta tirgu.

Obligāts piemaisījums

Uzņēmēji kā svarīgāko nosacījumu nozares sakārtošanai min obligātā biodegvielas piemaisījuma noteikšanu fosilajai degvielai. Te mūs atkal apsteigusi Lietuva — kopš 2005.gada tur fosilajai degvielai bija obligāti jāpiejauc 3% biodegvielas, ar šo gadu — 5%. Biodegvielas ražotāju Mežrozīte, Mamas–D un Delta Rīga vadītāji vēstulē Latvijas Degvielas tirgotāju un ražotāju savienībai (LDTRS) kā nākamos soļus šķēršļu mazināšanai norāda vajadzību mainīt biodīzeļdegvielas definējumu, ļaujot ražošanā izmantot citas izejvielas — dzīvnieku taukus, lietotas pārtikas eļļas, kā arī biodegvielas kvalitāti kontrolēt DUS, nevis pie ražotāja.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Dienai sola drīzumā pirmo reizi sasaukt pērn oktobrī nodibināto starpministriju Biodegvielas konsultatīvo padomi, lai apspriestu, kā ieinteresēt patērētāju lietot vairāk biodegvielas — tad varētu arī izskatīt jautājumu par biodegvielas obligātā piemaisījuma noteikšanu fosilajai degvielai. Viņš nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tas nav izdarīts līdz šim.

Vairāk izejvielas

Latvijas Biodegvielu asociācija (LBA) pērn sāka 25 reģionālo biocentru, kas audzē un pārstrādā rapsi, projektu. Tā plusi būtu darbs un noieta tirgus zemniekiem un energoresursu dažādošana. Pašlaik daļēji strādā četri centri, un iniciatori gaida lielāku valsts atbalstu. “Par reģionālo biocentru modeli informēta valdība, Ekonomikas, Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Zemkopības un Vides ministrija, tomēr atbalstu — morālu vai finansiālu — sniegušas vien pēdējās divas,” sūrojas LBA prezidents Daumants Znatnajs.

“Reģionālo biocentru projektā bija vāji redzama saikne ar zemniekiem — lielajiem izejvielu audzētājiem, jo Latvijā trūkst rapša. Patlaban cena runā par labu izejvielas pārdošanai ārvalstīs un Latvijas ražotāji ekonomiski nespēj konkurēt ar ārvalstu uzpircējiem,” saka bijušais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs. M.Binders gan ir optimistisks — Liepājas rūpnīcai izejvielu pilnībā nodrošina vietējie: “Ir pamats domāt, ka cukura nozares pārmaiņu dēļ rapša būs vairāk, to sola arī šogad plānotās subsīdijas zemniekiem 40 eiro par katru energokultūru hektāru.”

Atbalsts izvešanai

LDTRS prezidents Jevgeņijs Kisiels, kura tandēmu ar D.Znatnaju uzņēmēji labvēlīgā ironijā dēvē par “diviem donkihotiem”, uzsver, ka pirms septiņiem gadiem Latvija bija pirmā, kas bijušajā PSRS sāka ražot biodegvielu — Naukšēnos. “Šobrīd mēs no Lietuvas un Polijas atpaliekam arvien vairāk, jo lielie tirgotāji biodegvielu negrib, un lietuvieši ražas laikā rapsi savos furgonos lādē tieši no kombainiem,” stāsta J.Kisiels. Viņš uzskata, ka arī bioetanola ražošanu no cukurbiešu melases Latvijā nav grūti atsākt — reiz Līvānos strādājošās iekārtas saglabājusi firma RNS–D. Absurda esot situācija ar valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem — tie lielākoties pērk ārzemēs lētāku eļļu, saražo degvielu un pārdod to Mažeiķu naftai, par to saņemot subsīdiju no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Pērn 90% saražotā vietējā tirgū pārdevusi tikai SIA Mežrozīte.

Vējdzirnavas griežas

A.Štokenbergs norāda, ka biodegvielas apjoma palielināšana kaut vai transportam prasa milzīgas investīcijas — viņam zināms tikai viens tirgotājs Latvijā, kura spēkrati der biodegvielai — SAAB. Dienai vairāki autobraucēji stāsta par pozitīvu pieredzi arī ar Volkswagen un Ford mašīnām, tomēr jāatzīst, ka braucēji, kuri izšķiras par labu zaļajai degvielai Latvijā, nonāk grūtībās, jo pašlaik ne vairāk kā 20 DUS pie mums tirgo biodegvielu. M.Binders gan aicina Latvijas autotirgotājus “beigt nevietā diskreditēt” šo produktu, jo ārzemēs tā lietošanas pieredze ir pozitīva. Vācija pāreju uz alternatīvajiem energoresursiem sāka pirms 20 gadiem, iespaidīgus nodokļus iekasējot par fosilo kurināmo un naudu ieguldot atjaunojamo resursu — biodegvielas, vēja, saules, biomasas — attīstīšanai. Tagad tā ir viena no galvenajām biodegvielas patērētājām pasaulē.

Viedokļi “par” un “pret”

Daumants Znatnajs, Biodegvielu asociācijas prezidents
Latvijā jānosaka obligāts biodegvielas piemaisījums fosilajai degvielai. Lietuvai šis normatīvs jau ir 5%, tāds ir vēl četrās Eiropas valstīs, bet Latvijas ierēdņi meklē atrunas, lai šādu normu likumdošanā nenoteiktu. Ne reizi nav sanākusi pērn oktobrī izveidotā starpministriju Biodegvielas attīstības konsultatīvā padome, kuras vadītājs bija toreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP). 2003.gadā pieņemtā Biodegvielas ražošanas programma ir, domāju, vispamatīgāk sagatavotā nozaru programma, taču tā netiek papildināta ar normatīvajiem aktiem, kas ļautu un liktu šo nozari Latvijā mērķtiecīgi attīstīt.

Aigars Štokenbergs, reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs
Vai Latvijas patērētāji gatavi maksāt dārgāk par tradicionālo energoresursu aizvietošanu ar atjaunojamiem? Ja samazināsies fosilās degvielas aprite Latvijā, samazināsies akcīzes nodokļa ieņēmumi, kurus iegulda, piemēram, ceļu uzturēšanā u.c. Ja vaicās, vai mēs gribam subsidēt biodegvielas ražotājus vai arī celt algas skolotājiem, mediķiem un policistiem… Kāda būs atbilde? Un Latvija globālās sasilšanas jomā ir labo topā, jo mūsu meži kompensē ogļskābās gāzes izmešus. Man šķiet svarīgāk īstenot divu miljardu latu programmu ēku energoefektivitātes uzlabošanai — te mums ir 30% rezerve kurināmā patēriņa samazināšanai.

Uzziņai
Biodegvielas aprite Latvijā
Biodīzelis, bioetanols, tūkst. t
Gads Saražots Pārdots % degvielas kopapjoma
2005 2,5 3,7 0,33
2006* 19,5 4,0 0,36
* 11 mēnešos

Dati: Latvijas Biodegvielu asociācija; Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes preču pārvalde
Biodegvielas īpatsvars kopējā degvielas patēriņā 2005.gadā Eiropā (%)
Valsts; Nacionālais mērķis; Sasniegtā daļa
ES25 1,4 1
Latvija 2 0,33
Lietuva 2 0,72
Igaunija 2 0
Polija 0,5 0,48
Luksemburga* 0 0,02
Malta* 0,3 0,52
Vācija* 2 3,75
* Šīs valstis izpildījušas noteikto normu, tabulā neiekļautās to nav izpildījušas vai arī nav ziņojušas par situāciju
Dati: Eiropas Komisija

Antra Ērgle,
“Diena”