Trešdiena, 21. februāris Eleonora, Ariadne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ziemassvētku pārsteigums – bez naudas, maizes un dāvanām

Ziemassvētku pārsteigums – bez naudas, maizes un dāvanām
05.12.2006 07:41

0

Atslēgvārdi

Kaut arī vairumam cilvēku gada nogale ir priecīgs laiks – ar prēmijām, sarīkojumiem, dāvanām un Ziemassvētku paciņām bērniem, SIA “Lamele” strādājošajiem tā izvērtusies gluži pretēji. Uzņēmums tiek virzīts uz maksātnespēju, 20.novembrī tas apturēja ražošanu, bet darbiniekiem pēdējā mēneša alga nav izmaksāta, nemaz nerunājot par kompensācijām, turklāt tas nemaz netiek solīts. Tā nu līdz laikam, kad būs nokārtoti bezdarbnieku pabalsti, kas notiks, iespējams, tikai nākamgad, strādājošo ģimenes pilnīgi paliek bez iztikas līdzekļiem. Un vēl jo sāpīgāk, ka tas notiek Ziemassvētku un Jaungada priekšvakarā.

Nelaimes vajā

Izsūdzēt bēdas un meklēt palīdzību redakcijā ieradās SIA “Lamele” strādājošo pārstāves Vita Grišina, Gunta Rudzāja, Sandra Albrekte un Aija Siliņa. Viņas pastāstīja, ka ziņa par ražošanas pārtraukšanu strādājošajiem nākusi kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kaut gan šādas tādas baumas iepriekš klīdušas, cilvēki nav gribējuši ticēt, ka tas tiešām notiks, turklāt tik pēkšņi. Izejmateriāli pienāca regulāri, ļaudis strādāja, produkcija tika nogādāta klientiem. Nekas it kā neliecināja par tuvojošos nelaimi. Uzņēmumā strādā 126 darbinieki, arī daudzas ģimenes – vīrs, sieva, dēls vai meita.

Jāsaka gan, ka šis nav pirmais pārbaudījums, ko nācies izturēt šeit strādājošajiem, jo lielais vairums jau pieredzējis iepriekš strādājušās SIA “DuCons” bankrotu. Bet nāca citi īpašnieki, ražošana turpinājās, un cilvēki vismaz saņēma atalgojumu par padarīto.

Atkāpjoties pagātnē, ir jāpastāsta, ka kokapstrādes uzņēmums “DuCons” Flotes ielā 3/5 tika atklāts 2000.gadā, tolaik Latvijas Attīstības aģentūras vadība to slavēja un apgalvoja, ka tā esot modernākā kokapstrādes rūpnīca Eiropā, kas aprīkota ar tobrīd modernākajām kokapstrādes mašīnām un tehnoloģijām. Projektu izstrādāja LAA, tā finansēšanu veica Liepājas SIA “Duna” ar akciju sabiedrības “Unibanka” atbalstu, kā arī Vācijas mašīnbūvniecības kompānija “GreCon”, kura piegādāja tehniku bez maksas, veidojot 25 procentus no rūpnīcas kopējās vērtības. Vācijas un Latvijas kopuzņēmums “DuCons” ražoja mēbeļu vairogus no masīva līmētā koka. “DuCons” darbu pilnā apjomā sāka 2001.gada vasarā, ražotnes izveidē bija ieguldīti aptuveni 12 miljoni Vācijas marku (3,8 miljoni latu). Arī “Kurzemes Vārds” apmeklēja uzņēmumu īsi pēc tā atklāšanas un atzinīgi novērtēja jaunos ražošanas korpusus un modernās iekārtas.

Diemžēl jau 2002.gada 26.februārī Kurzemes Apgabaltiesa pasludināja “DuCons” par maksātnespējīgu. Pret “DuCons” prasījumu bija pieteikušas trīs ārvalstu kompānijas un septiņi kreditori no Latvijas. Kreditori pieņēma lēmumu par uzņēmuma bankrotu.

Likvidējamā Liepājas kokapstrādes uzņēmuma “DuCons” nekustamo īpašumu – sešas ražošanas ēkas – atkārtotā izsolē par 528000 latu iegādājās Liepājas ostas stividorkompānija “Duna”, kas ir viena no “DuCons” īpašniekiem. Šā gada jūnijā kādreizējās kokapstrādes ražotnes “DuCons” ēkas iznomāja SIA “Lamele”, kas ir ar Ventspils uzņēmēju Olafu Berķi saistīts uzņēmums. Bet novembrī jau pārsteidza ziņa, ka SIA “Lamele” Liepājā pārtraukusi darbību un gatavo maksātnespējas pieteikumu.

Kā norādījis SIA “Lamele ” likvidators Dzintars Kašs, uzņēmuma darbība noritējusi ar zaudējumiem, nav nodrošināta strādājošo algu izmaksa un nodokļu nomaksa. Uzņēmuma darbību sarežģījis arī tas, ka iekārtas pieder “Unilīzingam”, ēkas – LSEZ SIA “Duna”, SIA “Lamele” ir kredītsaistības pret “SEB Unibanku”. Pašreiz “Dunai” jau notiekot sarunas ar citiem interesentiem, kas vēlas nomāt ražošanas ēkas.

Kā lai izdzīvo?

Lai arī kādi būtu biznesa līkloči un lai kas būtu neveiksmju pamatā – objektīvi apstākļi vai mahinācijas, vislielākie cietēji, kā jau arvien, diemžēl izrādās strādājošie, kas ne pie kā nav vainīgi. “Kāpēc mums jāatbild par uzņēmuma parādiem un kāpēc jācieš, ka banka iesaldē algu un kompensāciju izmaksas?” jautā darbinieces. Viņas, tāpat kā pārējie uzņēmumā strādājušie, gan esot saņēmušas aprēķina lapiņas, kurās uzrādītas summas, kas cilvēkiem būtu jāsaņem, bet banka neko no tā neizmaksā. “Mēs taču nevaram veikalā norēķināties ar šīm lapiņām,” ir sašutušas darbinieces.

Vitai Grišinai uzņēmumā strādāja arī dēls. “Tā nu tagad esam divi bezdarbnieki ģimenē,” viņa rūgti nosaka. “Vēl ir divi apgādājami bērni, kas braukā uz skolu. Kā lai izdzīvojam?” Tāpat Gunta Rudzāja palikusi bez naudas kopā ar diviem skolas vecuma bērniem. Sandrai Albrektei uzņēmumā strādāja arī vīrs, un tagad ģimene ar diviem bērniem palikusi pavisam bez iztikas līdzekļiem. Arī Aija Siliņa un viņas draugs abi strādājuši šajā uzņēmumā. Traģiska šķiet situācija kādai ģimenei: uzņēmumā strādāja 57 gadus vecā sieva un 60 gadu vecais vīrs, kuram ir vāja veselība un jāārstējas slimnīcā, bet līdzekļu tam nav. Daudzās ģimenēs turklāt ņemti kredīti, tie jāatmaksā, bet nav naudas, pat tam, lai ikdienas pārtiku nopirktu.

Vienīgā iespēja – tiesāties!

Mēģinājām sazināties ar atbildīgajām amatpersonām, lai izdibinātu to viedokli par situāciju. Diemžēl administrators Dz.Kaša kungs nebija pieejams, jo zināmu laiku “nebūšot uz vietas”, savukārt uzņēmuma valdes loceklis un līdzšinējais izpilddirektors Edmunds Lucis sacīja, ka viņš pilnīgi saprot darbinieku stāvokli, bet palīdzēt neko nevar. “Acīmredzot iesaldēt līdzekļus ir bankas tiesības,” viņš atzina. Ko darīt darbiniekiem? “Tiesāties!” ne mirkli nešauboties atbildēja E.Lucis, piebilstot, ka arī viņš pats ir gatavs tiesas procesā piedalīties.

Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis savukārt skaidroja, ka, pamatojoties uz “Darba likumu”, maksātnespējas procesā visas pilnvaras ir maksātnespējas administratoram, kuram, risinot darbinieku samaksas jautājumus, būtu jāvēršas Maksātnespējas aģentūrā. Taču, lai arī cik sarežģīta būtu situācija, visam jānotiek atbilstoši likumam, teica J.Neimanis: darbiniekiem mēnesi iepriekš jāsaņem brīdinājums par darba attiecību pārtraukšanu, kā arī jāsaņem aprēķins par pēdējo nostrādāto laiku un kompensācijas.

Arī Valsts darba inspekcijā, kur pēc palīdzības vērsušies SIA “Lamele” darbinieki, atzīst, ka “likums ir darbinieku pusē un viņiem noteikti jāaizstāv savas tiesības tiesā”.

Tā arī uzņēmuma “Lamele” darbinieki nolēmuši. Tikko notikusi strādājošo kopsapulce, kurā cilvēki vienojušies par kopējas prasības iesniegšanu tiesā. Un ļoti iespējams, ka tiesa arī viņu prasību apmierinās. Jautājums tikai par laiku, ko tas prasīs, zinot, cik tiesas ir pārslogotas. Un arī iegūt bezdarbnieka statusu un saņemt kādu pabalstu cilvēki varēšot ne ātrāk kā janvāra vidū. Bet jādzīvo, jāēd, bērni jālaiž skolā jau šodien…

Vislielākais skaits bankrota dēļ darbu zaudējušo
1995.gads. OZFLB – ap 1000 darbinieku.
1996.gads. Apavu fabrika – ap 50 darbinieku.
1998.gads. “Liepājas alus” – ap 25 darbiniekiem.
2000.gads. “Liepājas labība” – ap 30 darbinieku.
2001.gads. “Kurzemes piens” (bijušais Piena kombināts) – ap 200 darbinieku.
2001.gads. SIA “Trals” (bijusī Linoleja rūpnīca) – ap 50 darbinieku.
2001.gads. “Liepājas miesnieks” (bijušais Gaļas kombināts) – 96 darbinieki.
2003.gads. Eļļas ekstrakcijas rūpnīca – 87 darbinieki.
2006.gads. LSEZ SIA “Baltic Timber Products” – ap 115 darbinieku. 

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Vita Grišina, Gunta Rudzāja, Sandra Albrekte un Aija Siliņa, tāpat kā pārējie darbinieki, grib tikai saņemt godīgi nopelnīto.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz