Zivju produkcijas ražošanas uzņēmums “Kolumbija” ir viens no tiem Liepājas uzņēmumiem, kas turpina senās zvejnieku pilsētas tradīcijas. Tagad – jaunā, modernā interpretācijā.

Liepājā zivju pārstrādes uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimtā. Pārmaiņu laikos rūpnīcu piemeklēja dažādas ķibeles, pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas izveidotā akciju sabiedrība “Liepājas zivju konservu rūpnīca” pat bankrotēja. Tomēr, mainoties īpašniekiem, tika uzsākta zivju pārstrādes uzņēmuma rekonstrukcija, iesaistot ES struktūrfondu naudu, un uzņēmums atdzima.

Tagad bijušajā Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā līdz ar vairākām citām saimnieko firma “Kolumbija”. Uzņēmumā ražo vairāk nekā 100 produkcijas veidu, iecienītākie no konserviem – “Šprotes eļļā”, “Līdaka tomātu mērcē” u.c.

Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, galvenokārt uz Krieviju – ap 60 procentiem. Otrs lielākais tirgus ir Eiropas Savienībā, kur galvenokārt pērk šprotes. Vēl eksportē uz Kaukāza valstīm – Armēniju, Gruziju, Kazahstānu, kā arī uz Mongoliju u.c.

Uzņēmumā izejvielas – brētliņas, reņģes, butes, mencas – pērk galvenokārt no Liepājas zvejniekiem. Ekskluzīvai produkcijai iegādājas arī samus, līdakas un vēl okeāna zivis.

Zivju apstrādes process nav viegls, tāpēc uzņēmumā iepriekš arvien trūcis strādājošo. Izmēģināts arī viesstrādnieku darbs, tomēr, kā atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks, to kvalitāte bieži vien neapmierināja. Vairākus strādniekus no Moldovas nācās sūtīt prom, kaut arī uzņēmumam viesstrādnieku piesaistīšanai bija jātērē ievērojamas summas.

Krīzes laikā, tāpat kā daudzos citos Latvijas uzņēmumos, arī “Kolumbijā” ražošanas process ir optimizēts. Rūpnīcā esot iemācījušies strādāt intensīvāk un racionālāk, uzskata I. Krupņiks.

Tomēr no valsts varētu vēlēties lielāku ieinteresētību ražotāju atbalstam. Uzņēmuma vadītājs min, ka ražošanā labprāt izmantotu valsts atbalsta programmu bezdarbnieku nodarbināšanai, tāpēc tika iesniegti dokumenti, bet pārāk ilgi ierēdņi vilcinājušies ar atbildi. “Lai arī kā tiek runāts par eksporta atbalstu, eksportētājiem ar visu jātiek galā pašiem,” pārliecinājies I. Krupņiks.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Vispirms zivis nomazgā, sašķiro, pēc tam tās saver uz stienīšiem un ved uz kūpinātavu.