Pirmajā stāvā aiz Grunta zāles grāmatsējēja Aira Rimbeniece, šķiet, paveic brīnumus.

Galīgi pa vienai lapiņai izjukušas un pat suņa sagrauztas grāmatas viņa salīmē, sašuj pa burtnīciņām, ieliek atpakaļ vākos ar glītu, apaļu muguriņu, dāvājot izdevumiem otru dzīvi.

“Man dažas izjukušas Bībeles no sendienām, tāpēc bija interesanti atnākt un paskatīties, kas šeit notiek. Saprotu, ka te saglābj neglābjamo, var salabot pat tā saucamās vienlapītes – grāmatas, kas izirušas pa lapiņai,” stāstīja apmeklētāja Aija Pennevisa.

Ar divām čaklām rokām grāmatsējējai ir par maz, talkā nāk adata, īlens, nazis, āmuriņš un arī pamatīga tehnika – “veco, labo laiku” stellītes, šķēres, giljotīna un preses – katra 25 kilogramus smaga, kuru cilāšanai grāmatsējējai “saņemt savu sievišķību”, nosmējās A. Rimbeniece.

Abonementa telpās varēja nolīst Dzejas kaktā, palasīt kādu iemīļotu krājumu un uz lielas lapas izrakstīt iepatikušos citātu. Tie, kas lasīt un rakstīt tikai vēl mācās, izpaudās zīmējot.

Aija ar meitām Jasmīni un Madaru, noskatījušās un piedalījušās interaktīvā teātra izrādē “Piedzīvojumi ārpus lappusēm”, izveidojušas grāmatzīmes.

“Vecākā meita ir liela lasītāja, kopš lasītprasme nostiprinājusies,” lepojās mamma. “Viņai ir savas intereses, es tikai nemanāmi varu ietekmēt lasīšanā.”

Jasmīnei patīkot lasīt par kaķiem un suņiem, taču izlasījusi arī grāmatu par pasaules pētniekiem.

Bibliotēkas dzimšanas dienā strādāt ir pavisam citādi nekā ikdienā, pauda bibliotekāres Skaidrīte Smilkts un Baiba Paškus.

“Visas durvis vaļā, skan mūzika. Nav diena, parastā,” uzsvēra S. Smilkts.

Tomēr arī citās dienās bibliotēkas durvis virinās visu laiku.

Nāk daudz bērnu, arī kopā ar mammām, omammām un opjiem, lasa uz vietas un ņem grāmatas uz mājām.

“Pieprasītākās grāmatas gaida rindā, tāpat mums ir plaukts “Liepājnieki lasa”, par kuru stāstām, un cilvēki ņem tās grāmatas.

Rezervāciju ir ļoti daudz. Uz Zanes Daudziņas “Bērnudienām Komunālijā” ir fantastiska rinda, tāpat daudzi gaida Sandras Kalnietes “Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva”, Valentīnas Freimanes “Antigones likums”, Imanta Freiberga autobiogrāfisko grāmatu,” atklāja B. Paškus.

Pārdomas ne tikai par grāmatām, bet visdažādākajām dzīves tēmām raisīja citātu spēle.

Teksta un skaņas darbnīcā kopā ar Dianu Lelis un Ievu Matveju ikviens varēja kopīgi radīt audio stāstu, gatavojot dzejas kolāžas no tekstiem, kas paglābti no izmešanas.

“Piektdien ierakstījām kādas četras stundas visas bibliotēkas skaņas, ir gatava skaņas ainava, kuru papildināsim ar dalībnieku vokāliem, viņi izdziedās vai ierunās tekstus, ko radījuši,” pastāsta D. Lelis.

Dalīties atziņās par izlasīto varēja “Sarunās ar un par Liepājas grāmatu klubiem”, darbojās “Grāmatu rakstīšanas un izdošanas darbnīca”, bet dienas noslēgumā kāpņu telpā Literatūras ballītē spēlēja dīdžeji, kuru mūzikas priekšnesumus iedvesmojušas liepājnieku iemīļotas grāmatas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.