Lai izvairītos no nelaimes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina laikus domāt par ugunsdrošības pasākumiem: tuvojoties apkures sezonai, attīrīt dūmkanālus no sodrējiem, un, lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu pavasarī, jau tagad sakopt sev piederošas teritorijas.

“Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts liels daudzums kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki,” norāda VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas inspektors Andrejs Kudrjašovs. “Kūla tiek dedzināta ne vien laukos, bet arī pilsētu teritorijās. Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un šie ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.”

2012.gadā Liepājā un blakus esošos novados (bijušais Liepājas rajons) reģistrēti 139 ugunsgrēki, kas saistīti ar pērnā gada zāles, nokritušo koku zaru un sauso krūmu degšanu.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degt spējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.

Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.pantu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simts līdz piecsimts latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimts līdz divtūkstoš latiem. Un 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Savukārt saistībā ar veicamajiem ugunsdrošības pasākumiem apkures sezonai tuvojoties, VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļa lūdz apsaimniekotājus un privātmāju īpašniekus laikus organizēt sodrēju tīrīšanu no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem.

Atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 193.punktu sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:
– reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm;
– divas reizes – citām apkures ierīcēm.