Sakaru kabeļa bojājums nav ietekmējis patērētājus ne Latvijā, ne Lietuvā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte aģentūru LETA informēja, ka par kādam privātuzņēmumam piederoša optiskās šķiedras kabeļa bojājumu informācija saņemta no Lietuvas.

Incidents noticis Latvijas teritoriālajos ūdeņos 2. janvārī.

Kā informē Grāvīte, noskaidrots, ka iespējamais vainīgais ir kuģis, kas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta izanalizēto informāciju ir virzījies virs neaktīva kabeļa un tad mainījis kursu uz aktīvo – nu jau bojāto – kabeli.

Šovakar Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu un citiem iekšlietu dienestiem esot uzkāpuši uz aizdomās turētā kuģa, kas

šobrīd atrodas Liepājas ostā.

Kuģis vai tā apkalpe nav aizturēta, viņi sadarbojas ar policiju un turpinās aktīvs darbs apstākļu skaidrošanai, informē Grāvīte.

Saistībā ar notikušo Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 187. panta pirmās daļas – par publiskā elektronisko sakaru tīkla vada vai tā iekārtas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu.

Kriminālprocesa izmeklēšana notiek sadarbībā ar prokuratūru, izmeklēšanu veic Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde.

Lietuvas Nacionālais krīžu vadības centrs (NKVC) paziņojis, ka kopš agra sestdienas rīta Lietuvas iestādes uztur ciešu kontaktus ar Latvijas dienestiem saistībā ar incidentu.

“Kamēr notiek izmeklēšana, ir pāragri izdarīt secinājumus vai spekulēt par kabeļa bojājuma izcelsmi,

un tiek gaidīta oficiāla informācija no Latvijas amatpersonām un kabeļa operatora,” norāda NKVC.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja darbojas kopš 1995. gada, un tā īpašnieks ir Zviedrijas pensijas fondu pārvaldītajai kompānijai “Polhem Infra” piederošais telekomunikāciju operators “Arelion”.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš: “Saistībā ar optiskā kabeļa bojājumu Baltijas jūrā netālu no Liepājas, situācija tiek rūpīgi uzraudzīta, un šobrīd nav pamata satraukumam par iedzīvotāju drošību vai ikdienas pakalpojumu pieejamību.

Esmu pastāvīgā saziņā ar atbildīgajiem dienestiem. Valsts policija sadarbībā ar Krasta apsardzi veic izmeklēšanu, savukārt pašvaldība situācijai seko līdzi ciešā koordinācijā arī ar Krīzes vadības centru.

Pilsētas ikdienas dzīve netiek traucēta,

kritiskā infrastruktūra darbojas, un situācija Liepājā ir stabila. Pašvaldība ir gatava rīkoties, ja tas būs nepieciešams, un iedzīvotāji tiks savlaicīgi informēti.

Aicinu paļauties uz atbildīgo institūciju profesionālo darbu.”

Šim uzņēmumam pieder arī kabelis, kas Sventāju savieno ar Zviedrijas Gotlandes salu, un tas tika bojāts 2025. gada pavasarī.

Jau vēstīts, ka Somijas telekomunikāciju uzņēmums “Elisa” 31. decembra rītā konstatēja kabeļa bojājumu un par to ziņoja Somijas varasiestādēm.

Somijas robežsardzes patruļkuģis un helikopters aizdomās turēto kuģi fiksēja Somijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un tika konstatēts, ka kuģa enkurs ir nolaists jūrā.

Somijas robežsardze lika kuģim apstāties, pacelt enkuru un doties uz Somijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Pašlaik kuģis atrodas Kantvikas ostā.

“Elisa” paziņojusi, ka bojātā kabeļa dēļ uzņēmuma klientiem ne Somijā, ne Igaunijā nav radušies sakaru traucējumi.

LETA jau ziņoja, ka 2025. gada 26. janvāra agrā rītā Baltijas jūrā tika bojāts VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande.

Kabelim bojājums tika konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Saistībā ar kabeļa bojāšanu Zviedrijas varasiestādes bija aizturējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi “Vezhen”.

Kuģa īpašnieks “Navigation Maritime Bulgares” noliedza apzinātu kabeļa sabojāšanu, kā arī Zviedrijas prokuratūra vēlāk noraidīja sabotāžas iespējamību kabeļa bojājumā un paziņoja, ka atbrīvo “Vezhen”, vienlaikus gan atzīstot, ka tas izraisīja šo bojājumu.

Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists skaidroja, ka kabeļa bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu kombinācija – laika apstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums.

LVRTC jūras optiskā kabeļa bojājuma novēršana izmaksājusi teju 500 000 eiro.