5.martā pulksten 13.40 Liepājas pilsētas Pašvaldības
policijas darbinieki, patrulējot Daugavas ielā, ievēroja divus jauniešus, kuri
ieraugot pašvaldības policijas darbiniekus, sāka uzvesties neadekvāti, portālu informēja Liepājas
pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš.

Apskatot abus jauniešus, radušās aizdomas, ka viņi varētu
būt lietojuši narkotiskās vielas. Pārbaudot abas personas, pie 1998.gadā
dzimušā jaunieša atrasti divi iepakojumi ar nezināmas izcelsmes augu valsts
maisījumu.

1998.un 1999.gadā dzimušie jaunieši aizturēti un nogādāti
Valsts policijā lietas apstākļu tālākai noskaidrošanai.

ija
Da_
pl85 4 ā – 354. 2014.gadā no republikas pilsētām visvairāk kūlas
ugunsgrēku bija Daugavpils pilsētā. Salīdzinot ar 2013.gadu, kūlas ugunsgrēku skaits
Daugavpilī ir divkāršojies. Kopumā izdeguši 274 ha pilsētas teritorijas.

2014.gadā novados visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpils
novadā – 246, Rēzeknes novadā – 163 un Gulbenes novadā – 143. 2014.gadā
vislielākās izdegušo teritoriju platības bija Daugavpils novadā – 1095 hektāri,
Rēzeknes novadā – 641 hektārs un Ludzas novadā – 515 hektāri. Mērsraga novads
ir vienīgais, kurā 2014.gadā nav bijis neviena kūlas ugunsgrēka.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud
cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.

Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu
apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji
izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle,
jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

Pirmie kūlas ugunsgrēki norit nelielās platībās, zemei un
pērnā gada zālei kļūstot sausākai, uguns izplatība paātrinās un degšanas
platības strauji pieaug.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts
un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt
neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien
lauki, bet daudzviet nesakoptas ir pilsētu teritorijas. Piemēram, Liepājā pēc
tam, kad sāka sakopt Kara ostas teritoriju, ir samazinājies kūlas ugunsgrēku
skaits.

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte
katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un
silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku ”sezona”
nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada
zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug un kūlas
ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi
autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus,
kas aizdedzina sauso zāli.