Pērn reģistrēta 731 zādzība no mājokļiem, un tas ir par 104 zādzībām mazāk nekā 2022. gadā. Šādu zādzību skaita samazinājums vērojams kopš 2018. gada.

“Vēl 2017. gadā bija reģistrētas 2603 zādzības no mājokļiem. Mēs redzam, ka

2023. gadā ir viszemākais fiksētais zādzību skaits kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas,”

norādījis Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Zādzību no mājokļiem, tostarp, no privātmājām, apdraudējuma priekšmeti pārsvarā ir mantas, kuras iespējams ātri pārdot, iegūstot naudu, kas pamatā tiek tērēta noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu ikdienas materiālo vajadzību apmierināšanai.

Lielākoties tiek zagta sadzīves tehnika, datortehnika, mobilie telefoni, zeltlietas, nauda, kā arī elektroinstrumenti.

2023. gadā no zādzību izdarīšanas veidiem dominē brīva piekļūšana un iekļūšana, uzlaužot durvis. Tas liecina, ka saimnieki mēdz aizmirst aizslēgt vai apzināti neaizslēdz mājokļa durvis un atstāj vaļā pirmo stāvu logus. Iekļūšana caur logiem vai balkona durvīm īpaši aktualizējas vasarā, kad iedzīvotāji tos dažkārt tur neaizvērtus.

Tāpat garnadži iekļuvuši īpašumus, atspiežot durvju vai logu aili; izsitot durvju vai loga stiklu; salaužot slēdzeni; pielāgojot atslēgas, kā arī iekļūst caur otro stāvu, atspiežot balkona durvju vai logu aili.

Lai gan bieži vien noziegumi izdarīti, jo saimnieki atstājuši īpašumu brīvu pieejamu garnadžiem, tomēr vispārējā sabiedrības pieeja sava īpašuma sargāšanā gadu gaitā kļūst nopietnāka.

Saimnieki biežāk izmanto apsardzes iespējas, uzstāda videonovērošanas kameras, kā arī kopā ar sava ciemata iedzīvotājiem veido grupas sociālajos tīklos un saziņas lietotnēs, tajās dalās ar nozīmīgu informāciju, tostarp aizdomīgām personām, un šo informāciju nodod policijai.

Arī policijas darbs kopā ar iedzīvotāju aktīvu rīcību sava īpašuma aizsardzībā sekmē rezultātu uzlabošanos.