VP pārstāve Gita Gžibovska informē, ka visvairāk naudas iedzīvotāji zaudējuši, ”ieguldot” to apšaubāmās investīciju platformās, tāpat aizvien krāpnieki izvilina pieejas datus banku kontiem, uzdoties par banku darbiniekiem un citiem finanšu speciālistiem.

Visvairāk naudas – 64 422 eiro, izkrāpts kādai pensijas vecuma sievietei Kurzemē.

18.oktobrī Ventspils iecirknī tika saņemts iesniegums no cietušās. 2018.gadā viņai piezvanīja nepazīstams vīrietis, kurš uzdevās par brokeri un piedāvāja viņai kļūt par klienti, aicinot ieguldīt naudu ar mērķi gūt pelņu. Viņš sievietei izskaidroja, kā šī nauda tiks pelnīta. Noticot viltvārdim, sieviete no sava bankas konta pārskaitīja 20 254 eiro.

2019.gadā cietušajai zvanīts vēlreiz un solīta peļņa, taču esot jāatjauno konti, kā rezultātā viņa pārskaitīja 23 639 eiro.

2020.gadā saņēmusi vēl vienu zvanu – vīrietis sacīja, ka iepriekšējais uzņēmums esot bankrotējis un viņš varot palīdzēt atgūt iepriekšējo gadu veiktās investīcijas un zaudēto naudu, taču, lai to izdarītu, esot jāveic maksājums atkal. Tā rezultātā sieviete pārskaitīja viņam 8 971 eiro.

Šogad sieviete saņēma pēdējo zvanu no krāpniekiem. Zvanītājs solīja ar tiesas palīdzību piedzīt naudu no iepriekšējām personām, kuras vainīgas pie materiālajiem zaudējumiem. Taču par dokumentu sagatavošanu tiesai un tiesvedības procesu tika pieprasīti 11 558 eiro, kurus sieviete arī pārskaitīja.

VP strādā uzsāktā kriminālprocesa ietvaros.

Šajā pašā datumā Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknī tika saņemts iesniegums no kādas sievietes, kurai laika posmā no šā gada 13. maija līdz 15.jūnijam vairākas reizes zvanījušas nenoskaidrotas personas un, iegūstot uzticību, pierunāja viņu iesaistīties biržas darījumos.

Tādējādi no sievietes tika izkrāpti 3 755 eiro personīgo naudas līdzekļu un uz viņas vārda noformēti kredīti par kopējo summu 13 000 eiro. Kopumā sievietei izkrāpti 16 755 eiro.

21.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirknī tika saņemta informācija no kāda vīrieša, kurš ziņoja, ka viņam izkrāpti 46 658 eiro. Vīrietim bija piezvanījusi krievu valodā runājoša persona, kas piedāvājusi nopelnīt, ieguldot naudu finanšu platformā. Uzticoties krāpniekiem, vīrietis bija pārskaitījis gan savus iekrājumus, gan paņēmis kredītus.

Jāpiemin, ka krāpnieku pamudināts, vīrietis uzinstalējis savā datorā arī programmatūru AnyDesk, ar kuras palīdzību krāpnieki pieslēgušies datoram, lai veiktu noziedzīgas darbības viņa bankas kontos.

Līdzīgā veidā nauda izkrāpta arī kādai vidzemniecei. Proti, Valmieras iecirknī tika saņemta informācija no sievietes, kurai bija piezvanījis krievu valodā runājošs vīrietis un piedāvājis ieguldīt naudu kriptovalūtā, ar mērķi gūt peļņu. Tā rezultātā no sievietes tika izkrāpti 19 415,99 eiro.

Tāpat šajā laika posmā saņemta informācija no iedzīvotājiem, kuri apkrāpti, jo atklājuši savu bankas kontu datus krāpniekiem, kas zvanījuši un uzdevušies par banku darbiniekiem un apgalvojuši, ka banku kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības. Jāpiemin, ka telefonkrāpnieki bieži izmanto arī krāpšanas shēmas, kad automatizēti atskaņo balss ierakstu.

Ņemot vērā, ka šiem noziegumiem ir starptautisks raksturs, ir apgrūtināta zaudētās naudas atgūšana. Nauda tiek ieskaitīta tādās maksāšanas sistēmās kā kriptovalūtas, kā rezultātā finanšu līdzekļu tālākās virzības izsekošana ir ļoti sarežģīta. Latvijas policija izmeklēšanā aktīvi sadarbojas ar ārvalstu tiesībsargājošajām iestādēm šo noziegumu izmeklēšanā.

Lai pasargātu sevi, VP aicina iedzīvotājus nebūt pārlieku uzticīgiem, sargāt savu personīgo informāciju, nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus, nevērt vaļā aizdomīgas svešinieku atsūtītas interneta resursu saites un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju.

Tāpat būtiski par šādām krāpšanām atgādināt gados vecākiem cilvēkiem.

Pirms investīciju platformu izmantošanas un darījumu veikšanas, VP aicina pārliecināties, vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēts Latvijā, kādi ir tā darbības veidi un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspēju.

Svarīgi pārlieicnāties, vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts. Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama  FKTK mājaslapā.

Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē banka un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā Latvija.lv.

Savukārt riska informāciju par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams nosūtīt izskatīšanai policijai mobilajā aplikācijā Mana Drošība.