Augstākā tiesa šodien plkst.10 apelācijas kārtībā izskatīs krimināllietu par LSEZ SIA “Pumac Liepāja” direktora, Dānijas pilsoņa norēķinu karšu nolaupīšanas mēģinājumu, par ko Uldim Balodim, Raivo Miezītim un Marekam Putiķim piespriesta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu. Apsūdzētajiem uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 183.panta 2.daļas, 185.panta 1. un 2.daļas, 315.panta un 193.panta 3.daļas, aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Kristiana Liepa.

Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2005.gada decembrī Balodim un Putiķim piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu un piemērojot policijas kontroli uz vienu gadu, bet Raivo Miezītim – brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Liepa, par tiesas nolēmumu apelācijas protestus iesniedza Kurzemes apgabaltiesas prokurors, advokāte Inese Fomina, Miezītis un Balodis.

Sergejam Bespalovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu nosacīti uz pieciem gadiem, konfiscējot mantu, un atstāja spēkā piemēro drošības līdzekli – sūtījumu adreses paziņošanu un aizliegumu izbraukt no valsts. Romānam Gintalaitim tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti un atstāja spēkā drošības līdzekli – sūtījumu adreses paziņošanu un aizliegumu izbraukt no valsts, bet Edvīnu Dinteru apsūdzībā pēc Krimināllikuma 315.panta tiesa attaisnoja.

Balodis, Putiķis, Miezītis un Bespalovs tiek apsūdzēti par to, ka organizētā grupā mēģināja nolaupīt svešu maksāšanas līdzekli, Miezītis – par svešas mantas tīšu bojāšanu, bet Gintalaitis – par neziņošanu par iecerētu noziegumu.

Kā liecina tiesas materiāli, 2003.gadā septembra sākumā apsūdzētie vienojās nolaupīt LSEZ SIA “Pumac Liepāja” direktora norēķinu karti. 2003.gada naktī uz 6.septembri, Balodis, Putiķis, Miezītis un Bespalovs sāka realizēt savu noziedzīgo nodomu. Putiķis ar automašīnu aizveda Miezīti un Bespalovu uz Kapsēdes ielu Liepājā, kur abi vīrieši ar līdzpaņemtu zāģi nozāģēja koku, to nogāžot pāri ielai un ierobežojot transportlīdzekļu kustību.

Ap vieniem naktī Putiķis, uzdodamies par apsardzes firmas “Spīdola” darbinieku, no taksofona piezvanīja uzņēmējam un pateica, ka viņa uzņēmumā darbojas signalizācija un, lai to atslēgtu, uzņēmējam jāierodas pašam. Cits bandas dalībnieks novēroja uzņēmēju pie viņa dzīvesvietas un, kad upuris iekāpa mašīnā, paziņoja par to Putiķim, kurš sagaidīja, kamēr uzņēmējs pabrauc viņam garām, un pa mobilo telefonu par to paziņoja Miezītim.

Bespalovs un Miezītis gaidīja, kad uzņēmējs piebrauks pie viņu nozāģētā koka un apturēs automašīnu, tad iznāca no slēptuves un devās pie automašīnas, lai nolaupītu viņam norēķinu karti. Miezītis pieskrēja uzņēmēja automašīnai “BMW 318” un izsita vadītāja durvju stiklu, taču uzņēmējs apgrieza automašīnu un aizbrauca.

9.septembrī Balodis un Putiķis pieprasīja, lai uzņēmējs izraksta čeku par 10 000 latu un nodot to “Pumac Liepāja” darbiniekam Balodim. Atteikuma gadījumā tika piedraudēts ar vardarbību un mantas iznīcināšanu, kā arī ar problēmām uzņēmējdarbībā. Uzņēmējs, saskatot reālus draudus savai dzīvībai un veselībai, 2003.gada 9.septembrī atstāja Latvijas teritoriju.

Laikā no 9. līdz 16.septembrim Balodis un Putiķis sūtīja uz uzņēmēja mobilo telefonu vairākus naudas pieprasījumus un draudus saturošas īsziņas. Turpmākajās īsziņās Balodis un Putiķis palielināja pieprasīto naudas summu līdz 15 000 latu.

Nopratināts kā cietušais, uzņēmējs tiesas sēdē paskaidroja, ka no apsūdzētajiem pazīstot tikai Balodi, kurš bija strādājis uzņēmumā “Pumac Liepāja”. Ar pārējiem apsūdzētajiem personīgi viņš neesot pazīstams. Cietušajam bijušas labas attiecības ar Baloža ģimeni, tāpēc pieņēmis darbā arī apsūdzēto, kurš nodarbojies ar transporta un muitas jautājumiem. Balodis pārzinājis arī uzņēmuma finanses, jo bieži vedis bankas izrakstus uz grāmatvedību. Uzbrukuma naktī uzņēmējam līdzi bijušas gan personīgās, gan firmas maksāšanas kartes. PIN kodus šīm kartēm zinājis tikai pats cietušais. Ar kartēm vienā reizē varējis izņemt tikai 300 latus. Firmas norēķinu kartēs varējis būt 20 000 līdz 30 000 latu.

Par notikušo uzņēmējs tūlīt ziņojis policijai, taču likumsargi pret viņu izturējušies nelaipni un neprofesionāli, tāpēc Dānijas pilsonis vērsies pie domes priekšsēdētāja, runājis arī ar Kriminālpolicijas priekšnieku. Pēc šīs sarunas viņam likuši aizbraukt uz policiju. Uzņēmējs norādītajā laikā ieradies policijā, kur šoreiz viņa liecības pierakstītas.

LETA