Aizvadītajā sestdienā, 22.oktobrī, pusastoņos vakarā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Lielo ielu Grobiņā, kur kādas divstāvu saimniecības ēkas dūmvadā dega sodrēji, portālam pastāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Anete Strazdiņa.

”Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka dūmvadā deg sodrēji 3 m2 platībā. Ugunsgrēks tika likvidēts pulksten 19.58,” viņa turpina.

Ugunsdzēsēju glābēju apkopotā informācija rāda, ka ik gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu.

Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus.

Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2015.gadā tika reģistrēti 903 ugunsgrēki, bet šogad jau 605 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ.

Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn Latvijā gāja bojā 19 cilvēki, bet cieta 31 cilvēks. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 11 cilvēki, bet cietuši – 28. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.

Ugunsdzēsēji glābēji 2016.gadā jau 353 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk kā 500 šādu ugunsgrēku. Pirms katras apkures sezonas jāveic dūmvada tīrīšana, jo netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.

Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.

Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim), bet ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam).

Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.

Portāls jau informēja, ka jaunie ugunsdrošības noteikumi paredz, ka no šā gada 1.septembra visas jaunuzbūvētās dzīvojamās telpas jāaprīko ar dūmu detektoriem. Bet no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.