Ģenerālprokuratūrā atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret latviešu aviatoru Herbertu Cukuru par viņa iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers atcēlis prokurora lēmumu par Cukura krimināllietas izbeigšanu. Lietā atjaunota pirmstiesas izmeklēšana.

Septembra vidū Adlers pabeidzis pārbaudi par kriminālprocesa izbeigšanas likumību un pamatotību. Pārbaudē konstatēts, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts priekšlaicīgi, pirms izmantotas visas iespējamās Kriminālprocesa likumā paredzētās izmeklēšanas un procesuālās darbības pierādījumu iegūšanā un pārbaudē, informēja Majevska.

Tagad pirmstiesas izmeklēšanu turpina cits Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra 2018.gada oktobrī izbeigusi 2006.gadā sākto kriminālprocesu par latviešu aviatora Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu,” vēstīja laikraksts “Latvijas Avīze” atsaucoties uz Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča sagatavoto slēdzienu.

Ģenerālprokuratūra 2006.gadā sāka krimināllietu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā pēc Krimināllikuma 71.panta par genocīdu. Šinī kriminālprocesā tika izmeklēta arī Herberta Cukura darbība Vācijas drošības dienesta (SD) Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā “Arāja komandā”, kuras komandieris bija Viktors Arājs.

Jau pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar SD tā saucamo “Arāja komandu”.

Kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu “Arāja komandā”. Sākotnēji Cukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk – atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.

Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietas, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda “LPSR Ārkārtējā komisija” materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi “Arāja komandas” dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā. Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.

Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.