Nekrietns vandālisma akts noticis Liepājas Centrālkapos,
kur nakts melnumā atrakts pirms trīs mēnešiem apglabātas sievietes kaps.

Centrālkapu
darbinieki ieraudzīja atvērto apbedījuma vietu pirms divām nedēļām. Vandaļi bija
pilnībā atrakuši kapu un nocēluši zārkam vāku. Pēc tam tas bija apgriezts
otrādi, atlikts atpakaļ un virsū nedaudz uzbērta zeme. “Tūlīt izsaucām
policiju,” sacīja Kapsētu pārvaldes direktora pienākumu izpildītājs Ivo
Pavlušenko. Uz notikuma vietu izsauca arī nelaiķes piederīgos, lai
pārliecinātos, vai nav notikusi līķa apganīšana un apzagšana.

“Tas bija
briesmīgi,” sarunā ar “Kurzemes Vārdu” neslēpa nelaiķes vīrs.
“Es pat nespēju pieiet tur klāt,” viņš sacīja. Pēc tam, kad bija
noskaidrots, ka nekas no apbedījuma vietas nav nozagts, kapsētas darbinieki
kapu aizbēra un apbedījuma vietu sakārtoja.

“Tagad visi –
policisti, kapsētas darbinieki un citi – prasa, vai man nav aizdomas, kas to
varētu būt izdarījis un kāpēc, bet man patiešām nav ne vismazāko aizdomu,”
sacīja nelaiķes vīrs. Viņš pastāstīja, ka sieva nomirusi pēkšņi. Viņai bijis
slikti ar sirdi. Sievieti piederīgie zemes klēpī guldījuši 11. novembrī –
pastāstīja viņas vīrs.

Mēģinot atrast
kādu pavedienu, kas varētu aizvest pie vainīgās personas, kas pastrādājusi šo
vandalismu, bijušie kolēģi, paziņas un daudzi citi izsaka minējumus, kas varēja
kādu cilvēku provocēt uz šādu rīcību. “Viens no pirmajiem vandalisma
iemesliem, kas šādos brīžos nāk prātā, ir kādas vērtslietas,”
“Kurzemes Vārdam” sacīja cilvēks, kurš lūdza neminēt savu vārdu. Viņš
pastāstīja, ka sievietei paticis greznoties un arī ikdienā, nākot uz darbu,
viņa diezgan bagātīgi rotājusies ar zelta rotaslietām. “Varbūt tas cilvēks
domāja, ka no visa tā krāšņuma kaut kas būs ielikts arī līdzi kapā,”
sacīja šis cilvēks. “Jā, viņai patika rotāties,” piekrita nelaiķes
vīrs, “tomēr kapā līdzi gan es viņai neko no tā neieliku.”

Kāds cits nelaiķes
paziņa gan raustīja plecus: nezinot, kādam izmisumam vai zemiskumam cilvēkā ir
jābūt, lai vienas zelta ķēdītes dēļ, ja arī tā būtu bijusi nelaiķei ap kaklu,
raktu vaļā kapu.

Pašlaik konkrētu
versiju par aizdomās turamām personām nav arī policijai, tā meklē vainīgo, un
ir ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 228. panta 1. daļas
par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu. Sods par
šādu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai arī
īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

I. Pavlušenko
Kapsētu pārvaldē strādā astoņus gadus un atzīst, ka viņa pieredzē šis ir
pirmais gadījums, kad atrok kapu. Centrālkapu pārzine Māra Nāgelmane, kas šajā
amatā strādā jau vairāk nekā 30 gadu, sacīja, ka viņas pieredzē šis ir otrais
gadījums. Pirmais bijis pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad atrakta
bijušā Liepājas reketa karaļa Genādija Dubrovenko nošautā drauga atdusas vieta.
Taču toreiz, paredzot, ka kaut kas tāds varētu notikt, jau iepriekš esot bijis
padomāts par to, lai vandaļi zārku nevarētu atvērt. Tas bijis stingri
aizskrūvēts.

Līvas kapsētas
pārzinis Sandris Fūrmanis šajā kapsētā strādā 30 gadu, un arī viņa laikā
mēģinājumu atrakt kādu kapu neesot bijis. “Atceros, ka padomju laikā bija
mēģinājums ielauzties kapličā, ir bijuši dažādi vandalisma akti ar apgāztiem
krustiem un piemiņas akmeņiem un citādām nekrietnībām, taču līdz kapu
atrakšanai – nē, tik tālu gan nav aizgājis.” Veco kapu un Garnizona
kapsētas pārzinis Voldis Prancāns arī saka – nē, tik traki, ka kāds kaps būt
rakts vaļā, nav bijis. Taču krimināls vandalisma gadījums pirms vairāk nekā
desmit gadiem noticis Virgas kapsētā. Tur bijusi atrakta vietējās feldšeres
atdusas vieta un nelaiķei no mutes izzagti visi zelta zobi.