Vēl tikai gaidot tiesas sēdes sākumu, Liepājas tiesas ēkas gaitenī grobiņnieks Igors Burlakovs sēdēja pavisam sašļucis. Un tāds viņš bija arī tiesas zālē, kur nespēja izskaidrot notikušo, vien atzīstot, ka tas ir kaut kas drausmīgs.

Pusmūža vīrieti tiesāja pēc Krimināllikuma 125. panta 1. daļas par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu kādam citam vīrietim. Tas noticis pagājušā gada 26. oktobra vakarā. Igors bijis iedzēris, un starp abiem vīriešiem izcēlies strīds. Vārds pa vārdam, līdz apsūdzētais atvēzējies un spēris. Viņa upuris nenoturējies kājās un ar galvu atsities pret asfaltu, gūstot smagus miesas bojājumus.

Tiesas zālē gan I. Burlakovs bija viens – cietušā nebija. Debatēs prokurore skaidroja, ka viņš neesot vēlējies, lai tiktu atzīts par cietušo, un viņam arī pret Igoru neesot nekādu pretenziju vai materiālas atlīdzības prasību. “Es ļoti nožēloju notikušo,” – tas bija vienīgais, ko apsūdzētais spēja pateikt tiesas sēdē. Gan tur, gan arī jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš savu vainu bija atzinis.
Tā I. Burlakovam bija pirmā reize, kad nācās sēdēt uz apsūdzēto sola, jo iepriekš viņš ne reizes nav ne krimināli, ne arī administratīvi sodīts. Pusotra gada ilgs nosacīts cietumsods – tāds bija tiesas lēmums.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”