Iestājoties aukstajam laikam,
pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir apkures iekārtu nepareiza
lietošana, kā arī bojātu apkures ierīču lietošana, portālam pastāstīja VUGD
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste: ”Šādu ugunsgrēku
sekas diemžēl visbiežāk beidzas traģiski. Aizvadītajā diennaktī ugunsgrēkos
privātmājās ir gājuši bojā 3 cilvēki.”

VUGD
apkopotā statistika liecina, ka katru gadu apmēram viens tūkstotis ugunsgrēku
izceļas tieši apkures problēmu dēļ. Lielākais šādu ugunsgrēku skaita pieaugums
ir vērojams gada sākumā un apkures sezonas beigu posmā, kad pieaug apkures
iekārtu nolietojums, dūmvados izveidojas sodrēji un parādās to bojājumi.
Diemžēl statistika liecina, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, vismaz
uz pusi ir pieaudzis šādos ugunsgrēkos bojā gājušo skaits.

VUGD
atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Katru dienu  ugunsdzēsēji glābēji vairākas reizes dodas dzēst
dūmvados degošus sodrējus. Aizvadītajā diennaktī reģistrēti pieci šādi
ugunsgrēki. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās
virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti,
labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet
sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās
ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot
temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā
dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu
karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta
konstrukcijām.

Lai
izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes
vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un
dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par
to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus. Bojātu
skursteņu ekspluatācija ir bīstama!

Apmēram
puse no ar apkuri saistītiem ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures iekārtu
ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Lielākā 
daļa no šiem ugunsgrēkiem ir notikusi tieši cietā kurināmā apkures
iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu rezultātā.

Lietojot
malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt
cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk
dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski
nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus
nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

Cietā
kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda
jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds u.c.), kuras izmēriem jābūt
ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.

Kurināmie
materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli
šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 6 m no degtspējīgām
ēku vai būvju konstrukcijām).

VUGD aicina
iedzīvotājus šajā aukstajā laikā ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot
vietējās apkures ierīces aizliegts:

novietot
kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par
1.2 metriem;

atstāt bez
uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas
noteikumi;

novietot uz
apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus
utt.);

kurināt
krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

vēdināšanas
kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;

izmantot
bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;

tās
pārkurināt.

Tā kā
apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad cilvēki guļ un
nepamana ugunsgrēka izcelšanos, dzīvojamās telpas ir nepieciešams aprīkot ar
dūmu detektoriem, kas ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka
izcelšanos, ļaujot laicīgi izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.

Dūmu detektors
ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos
ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB
skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus.
Saprotams, ka ugunsdzēšamo aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav
dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā
no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu
spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā
ugunsdzēsējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka dūmu
detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus. Jāatceras,
ka dūmu detektori ir paredzēti lietošanai telpās. Uzstādīti ārā tie gaidīto
efektu nedos.

Ja
izcēlusies ugunsnelaime, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112!