Kurzemes rajona tiesa (iepriekš Liepājas tiesa) jau divus gadus nevar sākt skatīt krimināllietu, kurā par nacionālā naida izraisīšanu apsūdzēts organizācijas “Russkaja zarja” bijušais līderis Illarions Girss. Apsūdzētais, kurš 2016. gadā Krievijā ieguvis politisko patvērumu un bēgļa statusu, uz lietas izskatīšanu neierodas.

Iepriekš, atrodoties Krievijā, I. Girss tiesai lūdza nodrošināt viņam iespēju tiesas sēdē piedalīties attālināti ar video konferences palīdzību. Tiesiskās palīdzības ietvaros tiesa vērsās Krievijas Federācijā, lūdzot nodrošināt Girsam videokonferenci. Ilgu laiku no Krievijas nekādas atbildes nebija, visbeidzot šogad tā informējusi, ka šo lūgumu nodrošināt nav iespējams, jo Girss Krievijā divas reizes aicināts uz tiesas sēdi, taču nav ieradies. Tāpat Kurzemes rajona tiesai šobrīd nav informācijas par to, vai Girsam Krievijā joprojām ir bēgļa statuss.

Tikmēr pats apsūdzētais ar Kurzemes rajona tiesu komunicē, izmantojot e-pastu. Šomēness viņš tiesu informējis par dzīvesvietas adreses maiņu – turpmāk korespodence viņam jāsūta uz Lielbritāniju, kurš viņš praktizējot kā jurists. Tāpat Girss tiesai atsūtījis un lūdzis pievienot lietai raksturojumu, ko sniedzis britu karaliskais padomnieks Maikls Burnbaums un vācu advokāts Aleksandrs Brets.

Girss tiesai vairākkārt norādījis, ka Latvijā tiekot vajāts savas politiskās pārliecības dēļ un viņa piedalīšanās procesā klātienē ir neiespējama. Viņaprāt, kriminālprocess pret viņu ir vai nu jāpārtrauc, vai arī lietu tiesai jāskata apsūdzētā prombūtnē jeb “in absentia”. Likums nosaka, ka apsūdzētā prombūtnē lietu var iztiesāt, ja apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu, kā arī tad, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt. Taču, pirms lemt par lietas iztiesāšanu apsūdzētā prombūtnē, tiesai jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai I. Girss varētu piedalīties procesā.

Tāpēc vakar Kurzemes rajona tiesa lēma lietas izskatīšanu kārtējo reizi atlikt un lūgt šoreiz Lielbritānijai nodrošināt iespēju Girsam tiesas procesā piedalīties videokonferenes režīmā. Otrs iemesls lietas atlikšanai ir prokurora lēmums grozīt apsūdzību. Nākamā tiesas sēde paredzēta oktobra beigās.

Girss apsūdzēts pēc Krimināllikuma 78. panta 2. daļas – par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Lieta ir saistīta ar 2014. gada novembrī tīmekļa vietnē “illarion.lv” publicēto rakstu.